„Ikkatra jauna, mirdzoša diena nāca ar jauniem pārsteigumiem. Viens no radījumiem, kas mani intriģēja un uzbu­dināja stiprāk par citiem, bija mēslu vabole. Es mēdzu gulēt uz vēdera un vērot, kā divas spoži melnas vaboles ar glīti uzliektiem degunradžu ragiem uz galvas neizmērojamā aizrautībā veļ brīnišķīgi veidotu govju mēslu bumbuli. Vis­pirms jau es kāroju zināt, kā vaboles pamanās izveidot bumbu tik precīzi apaļu. No paša eksperimentiem ar mālu un plasti­līnu es zināju, ka tas ir ārkārtīgi grūti izdarāms; tomēr vaboles, kuru vienīgie rīki bija smailās kājas, bez kādiem mērinstrumentiem vai citām palīgierīcēm prata izveidot šīs pievilcīgās mēslu bumbiņas apaļas kā mēness. Un tad radās otrs jautājums - kāpēc viņas veido bumbuļus un uz kurieni tos veļ?” - tik jūsmīgs par šīm daiļajām būtnēm ir dzīvnieku draugs Džeralds Darels, aprakstot savu brīnumaino dzīvi Grieķijas Korfu salā.

Bet mēs „Nākotnes pieturā” devāmies uz Latvijas vaboļu pētniecības karaļvalsti Daugavpili. Raidījuma viesis – entomologs,  Dr.biol., Latvijas Zinātņu Akadēmijas īstenais loceklis, Daugavpils Universitātes zinātņu prorektors, Koleopteroloģisko pētījumu centra izveidotājs, profesors Arvīds Barševskis. Viņš neapšaubāmi mācēs atbildēt gan uz Darela uzdotajiem jautājumiem par mēslu, gan citām vabolēm, jo DU Koleopteroloģisko pētījumu centra vaboļu kolekcijā atrodami vairāk nekā 200 000 vaboļu eksemplāri, kas pārstāv vairāk nekā 13 000 vaboļu sugas no visas pasaules. Koleopteroloģija ir entomoloģijas nozare, kas pēta vaboles. Profesors nodarbojies ar jaunu pētniecības virzienu entomoloģijā – vaboļu izdodamo skaņu pētīšanu, turkāt pats atklājis un zinātnei aprakstījis vairāk nekā 70 jaunas vaboļu sugas. Izrādās jaunatklātām vabolēm mēdz dot pazīstamu slavenību vārdus: Arvīds Barševskis tās nosaucis gan par godu Jānim Stradiņam un Jānim Streičam, gan Borism un Inārai Tetereviem. Arī Guntars Račs jubilejā saņēmis savu vaboli, bet Filipīnās atrastā slaidā vabole, tikpat slaida kā dziedātājs Ainars Bumbieris, nu nes viņa vārduJ Savukārt pašam Avīdam Barševskim plašajā pasaulē mīt ap 20 „vaboļkrustbērni”, jo, apliecinot cieņu latviešu pētniekam, vabolēm viņa vārdu devuši daudzi kolēģi.

Protams, profesors bijis arī viens no pirmajiem, kurš klātienē devies satikt nesen Dobeles pusē atrasto reto eksemplāru - slaveno dižo briežvaboli. Bet vaboļu pētnieku īsta paradīze esot Filipīnas, kur ne reizi ekspedīcijās devušies daugavpilieši. Jaunu ģinšu un sugu atklāšanai ir starptautiskas nozīmes zinātniska vērtība bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai, it īpaši tropiskajos reģionos, kur vēl joprojām mīt daudz neatklātu un neaprakstītu organismu.

Daugavpils Universitātes zinātņu prorektors Arvīds Barševskis savulaik  divus termiņus pildījis rektora pienākumus, bijis arī Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs un ir īsts savas universitātes, kura šoruden, 4. novembrī svinēs savu apaļo 100 gadu jubileju, patriots.