Nesenā pagātnē, tikai pirms pāris dienām beidzām turēt īkšķus par Latvija hokeja izlasi. Un, lai arī mūsējie netika līdz kārotajam ceturtdaļfinālam, tomēr varam cerīgi raudzītie nākotnē, jo, šķiet, ka Latvijas hokejā ir piedzimis jauns „mūris” - leģendārā vārtsarga Artūra Irbes cienīgs pēctecis, arī Artūrs - Artūrs Šilovs. Bet „Nākotnes pieturā” - par cita veida mūriem sarunāsimies ar vēl vienu Artūr-restaurācijas arhitektu, vēsturisko ēku un būvju pētnieku, “Būvindustrijas lielās balvas” laureātu, “Gada arhitekts 2019”, Dr. art. Artūru Lapiņu.

Viņš savu roku pielicis tādu šedevru un vēsturisko pērļu kā Rīgas pils, Doma baznīca, Sv. Jēkaba katedrāle, Mazā Ģilde, Cēsu ordeņpils un baznīca spozmes atjaunošanā. Bet pavisam nesen ieguvis doktora grādu, par pētījumu „Viduslaiku pilsdrupas Latvijas kultūrvidē”. Vienlaikus iznākusi arī grāmata ''Drupu ainavas. Viduslaiku pilsdrupas Latvijas kultūrvidē'', kurā aplūkotas dažādas Latvijas pilsdrupas kā ainaviski un iedvesmojoši kultūrvēsturiski objekti.

Senās Livonijas teritorijā esošās pilis būvējis Zobenbrāļu ordenis, Rīgas bīskapi, kā arī Kurzemes bīskapi un to vasaļi. Laika periodā no 12. līdz 16. gadsimtam tagadējā Latvijas teritorijā izbūvētas ap 136 mūra pilis.

Mūsdienās liecībās par Viduslaiku būvniecību glabā ap 50 pilsdrupas.

Artūra Lapiņa mērķis ir rosināt dot pilsdrupām jaunu un mūsdienīgu dzīvi, iekļaujot tās šībrīža kultūrvidē.

.