Kad parādās sauss un „rejošs” klepus, sāpes rīklē, galva „plīst pušu”, „lauž kaulus”, pārņem drebuļi, drudzis un nogurums, ir skaidrs - tā varētu būt gripa. Izrādās - tā nav tikai mūslaiku slimība, to savos rakstos pieminējis jau pats leģendārais „medicīnas tēvs” - sengrieķu ārsts un filozofs Hipokrats. Viena no iespējam, kā izvairīties no šī slimības, ir pastiprinātos daudzumos lietot ķiplokus, lociņus, kāpostus, saldos piparus, apelsīnus, citronus un greipfrūtus, dzert zāļu tējas un neaizmirst mazgāt rokas. Otra iespēja - savlaicīga gripas vakcīna. 1933. gadā angļu zinātnieks Smits atklāja gripas vīrusu, kurš, gluži kā mode, ik gadu maina savu ārējo apvalku. Tas ir iemesls tam, ka antivielas, kas pret gripas vīrusu izveidojušās iepriekšēja sezonā, nav vairs derīgas nākamajā. Tādēļ ikreiz jāvakcinējas no jauna. Pasaules Veselības organizācija apkopo datus par to, kādi gripas vīrusu apakštipi bijuši aktīvi iepriekšējā ziemā un kādi varētu nākt to vietā nākamajā gadā. Saskaņā ar šiem pētījumu rezultātiem un zinātniski pamatotajām prognozēm tiek savlaicīgi izstrādātas vakcīnas konkrētajai gripas sezonai.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieku grupa jau vairākus gadus strādā pie unikāla projekta, lai radītu universālu vakcīnu, kas derētu visiem gripas paveidiem. Viena no pētnieku komandas ir molekulārbioloģe, LU Bioloģijas fakultātes doktorante Anna Kiršteina. Pirms pāris nedēļām Anna jau ceturto reizi kļuva par LU fonda stipendiāti un viņa pārliecināta, ka būt vienai no Alfrēda Raistera piemiņas stipendijas ieguvējiem ir vienlaikus apliecinājums gan viņas spējām, gan solījums nemitīgi pilnveidoties, lai ar saviem sasniegumiem dotu ieguldījumu Latvijas attīstībā.

Vēl var piebilst, ka Anna Kiršteina ir ne tikai daudzsološa jaunā zinātniece, bet aktīva koriste ar stāžu, un pirms pāris dienām ar vērienīgu koncertu nosvinējusi sava kora - LU jauktā kora „Aura” piecpadsmito jubileju.