„Jušana, zināšana, lasīšana, domāšana, rakstīšana, domāšana, nezināšana, jušana, rakstīšana, zināšana” - ar šādu moto LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Anita Rožkalne sevi piesaka sociālajā vietnē Twitter. Viņas uzmanības lokā ir latviešu proza un dzeja un tādas rakstniecības personības kā Kārlis Zariņš, Gundega Repše, Astrīde Ivaska, Velta Sniķere, arī mūsu dižgars Imants Ziedonis.

To balvu klāstam - Rakstnieku savienības „Kritiķa kausam”, par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā saņemtajai Latvijas Literatūras gada balvai, LZA Viļa Plūdoņa balvai, kas jau iepriekš gozējušās Anitas Rožkalnes arsenālā, pērnā gada nogalē piepulcējusies vēl viena. Tradicionāli izvērtējot 2019. gada nozīmīgākos zinātnes sasniegumus, Latvijas Zinātņu akadēmija nosaukusi desmit nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē. To vidū arī LU Filozofijas un socioloģijas institūta, LU Latviešu valodas institūta, Latvijas Universitātes, Literatūras, folkloras un mākslas institūta un LU Latvijas vēstures institūta kopdarbs - monogrāfija “Latvija: kultūru migrācija”, kuras atbildīgā redaktore Anita Rožkalne. Vērienīgais starpnozaru pētījums ir pirmais Latvijā un pasaulē tapušais skatījums uz vairāku kultūru mijiedarbes ainu, sākot ar to laiku, kopš Latvijas teritorijā ieradās pirmie iedzīvotāji. Pētnieki kultūru migrāciju atklāj dažādās cilvēka darbības jomās: materiālā kultūra, valodu mijiedarbe , mītu un citu folkloras elementu migrācija, ideju vēsture un reliģija kā kultūru migrācijas izpausme, estētiskās kultūras robežzona ar nacionālo identitāti, ideoloģiju, politiku  un valstiskumu.

Arī mūzikas izvēlē „Nākotnes pieturā” šoreiz dominēja kultūru mijiedarbe.