Šoreiz „Nākotnes pieturas” uzmanības centrā  būs noteiktas formas (visbiežāk taisnstūrveida) simbols, kas tradicionālā izpratnē ir kātā vai mastā iestiprināts auduma gabals un īpaši godā tiek celts svētkos. Tomēr arvien biežāk tā atveidu sastopam gan uz visdažādākajiem priekšmetiem, piemēram, T-krekliem un cepurītēm, gan uz vaigiem, pierēm un pat koši manikirētiem nagiem, un, protams, svētkos, apliecinot savu piederību un patriotismu, ar tā miniatūro versiju kā piespraudi greznojamies un lepojamies. Veksiloloģija – tā ir zinību nozare par karogiem, par visu veidu, formu un funkciju karogu radīšanu un attīstību, zinātniskajām teorijām un principiem.

„Nākotnes pieturas” viešņa, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Krājuma nodaļas vadītāja, karogu, mēbeļu, ieroču, smēķēšanas piederumu kolekciju glabātāja, veksiloloģe Anita Gailiša pavisam nesen piedzīvojusi savas grāmatas "Stāvi stipri, strādā droši. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja karogu kolekcija" atvēršanas svētkus. Karogs ir gan laikmeta liecība, gan emocionāls simbols. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā glabājas senākie karogi Latvijā – kopumā ap 400 valsts un pilsētu, dažādu organizāciju un iestāžu karogi, kā arī karogi, kas veltīti īpašiem notikumiem. Pati senākā kolekcijas relikvija ir 1676. gada Rīgas pilsētas kājnieku sardzes rotas karogs, bet grāmatas nosaukumam Anita Gailiša izvēlējusies Rīgas Latviešu biedrības karoga devīzi "Stāvi stipri, strādā droši!". Vasarā, Vispārējo Dziesmu un Deju svētku laikā, izstādē Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā tika eksponēta unikālā kolekcijas vērtība – Pirmo Vispārējo latviešu Dziedāšanas svētku “Līgo” karoga, kas pēc Rīgas Latviešu biedrības pasūtījuma darināts 1873. gadā Vācijas pilsētā Leipcigā J. A. Hītela karaliskajā galma karogu darbnīcā, oriģināls.

Anita Gailīša ir muzeja karogu, mēbeļu, ieroču, smēķēšanas piederumu kolekciju glabātāja un līdzās savam sirdsdarbam- karogu vēstures izzināšanai, pētījusi arī muzeja mēbeļu kolekciju, vēstures liecības par Rīgas Domskolu u.c.