Lai veicinātu latviešu dziesminieku apzināšanu, kustības attīstību un popularizēšanu, Austras biedrība līdz 2020. gada 1. augustam izsludina pieteikšanos dziesminieku konkursam “Tīrradnis”. Dalībnieku uzdevums – uzfilmēt divas paša sacerētas un izpildītas dziesmas, viena no tām – šogad radīta, otra – dziesminieka daiļradi raksturojoša vai dziesminiekam šobrīd aktuāla dziesma. Piedalīties aicināts ikviens dziesminieks – gan jauni, gan pieredzējuši. Dalība konkursā bez maksas.

Konkursa idejas autore, viena no Liepājas radošās telpas “Austras istaba” vadītājām Inese Muižniece uzskata:

“Latviešu dziesminieki ir būtiska Latvijas kultūras daļa, kas joprojām ir maz pētīta, apzināta, apkopota un arī maz zināma plašākai sabiedrībai. Aiz vispazīstamāko dziesminieku vārdiem (Haralds Sīmanis, Ieva Akuratere, Valdis Atāls, Kaspars Dimiters u.c.) turpinās garš saraksts ar mazāk zināmajiem vai teju nezināmiem. Latvietis ir dziesma – caur senatni gājis ar tautasdziesmu, turpina to aizvien. Latvijā ir ļoti daudz dziesmu radošu cilvēku – ar muzikālu izglītību vai arī vienkārši dabas dotu talantu. Ne visi alkst būšanu publikas priekšā, jo rada dziesmas nekomerciāliem mērķiem, tā ir kā pašizpausme. Tomēr ar šo konkursu dziesminiekiem vēlamies pateikt, ka mēs, Austras biedrība un klausītāji, gribam jūs iepazīt, saglabāt jūsu radīto kā kultūras vērtību un darīt to zināmu citiem. Ikviens dziesminieks ir unikāla personība ar savu pasaules redzējumu, vēstījumu un tikai sev raksturīgo muzikālo rokrakstu un izpildījuma manieri.”

Lai veiksmīgi piedalītos konkursā “Tīrradnis”, dziesminiekam vispirms jāiepazīstas ar konkursa nolikumu un tā nosacījumiem (atrodami www.austrasbiedriba.lv). Uzdevums ir vienkāršs: jāuzfilmē divas paša sacerētas un izpildītas dziesmas un līdz 2020. gada 1. augustam jāaizpilda pieteikuma anketa, kas atrodama šeit: https://ieej.lv/tirradnis.

Konkursā pieteiktajām dziesmām jābūt latviešu valodā (tiek pieļautas dažādas izloksnes un arī lībiešu valoda). Vismaz vienai no dziesmām jābūt radītai 2020. gadā, otra – pēc izvēles: dziesminieka daiļradi labi raksturojoša vai dziesminiekam šobrīd aktuāla dziesma. Būtiski – dalībnieks ir dziesmu mūzikas autors, bet vārdu autors – dalībnieks pats vai arī cits dzejnieks. Dziesmas jāizpilda dalībniekam pašam, dziedot un spēlējot pavadošo mūzikas instrumentu (tiek pieļauts viens palīgs – mūziķis vai dziedātājs, kurš bagātina skanējumu). Dziesmas jāizpilda, dziedot un spēlējot akustiskos mūzikas instrumentus bez skaņas pastiprinājuma. Video materiāls filmējams horizontāli ar jebkuru filmēšanai derīgu ierīci, tai skaitā viedtālrunis, taču vēlams iespējami augstā tehniskā kvalitātē. Video materiālus jāaugšupielādē portālā https://failiem.lv/ un saite jānorāda pieteikuma anketā.

Vērtēšanas kritēriji: priekšnesuma mākslinieciskā kvalitāte, izpildījuma tehniskā kvalitāte, muzikālā materiāla kvalitāte; dziesmas saturs, tā vēstījums un ideja, kā arī spēja raidīt vēstījumu auditorijai uztveramā veidā un konkursa nosacījumu ievērošana.

Žūrijas augstāk novērtētie un ieteiktie dziesminieki tiks aicināti klātienē piedalīties festivāla “Dziesminieku dienas Sēlijā” Jaunradīto dziesmu koncertā šā gada 22. augustā Jaunjelgavā, taču konkursa galvenā balva ir pēc uzvarētāja izvēles – vai nu vienas dziesmas audio ieraksts “Wiktorijas skaņu ierakstu studijā”, vai arī autorkoncerta nodrošināšana (rīkošana, nodrošinot uzstāšanās vietu, apskaņošanu, publicitāti, autortiesību maksājumu). Līdz festivāla norisei augustā plānots apkopot arī skatītāju balsojumu sociālā tīkla “Facebook” Austras biedrības lapā, tādējādi nosakot skatītāju simpātiju, kurai paredzēta arī pārsteiguma balva. Dalībniekam ir tiesības piedalīties konkursā arī tikai attālināti (nepiedaloties klātienes koncertā Jaunjelgavā) un nepubliski (nepiedaloties skatītāju balsojumā sociālajā tīklā “Facebook”).

Dziesminieku sniegumu vērtēs žūrija: Dziesminieks un šī konkursa “krusttēvs” Haralds Sīmanis, Dziesminieks un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras iestāžu programmu vadītājs Arnis Miltiņš, Jaunjelgavas kultūras nama vadītāja un folkloras kapelas “Karikste” vadītāja Anita Ostrovska un Austras biedrības valdes priekšsēdētāja, projektu vadītāja Signe Sniedze.

Konkursu rīko Austras biedrība.