Latvijas brīvvalsts gados latvieši, ne tā, kā tagad, mīlēja savu zemi, lepojās ar to, apliecināja savu mīlestību ar tādām dziesmām kā – „Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai”, „Tev mūžam dzīvot ,Latvija”, „Pie tēvu zemes dārgās ķeries klāt, to turi ciet ar visu savu sirdi” – un dziedāja no sirds. Dziedāja, kā to, starp citu, savulaik bija aicinājis komponists Straumes Jānis – dziedāt latvisku dziesmu, kas jautri un jūsmīgi skan.

Kāds varbūt teiks – ko mēs te reanimējam mietpilsoniska sentimentālisma apdvestos vecos šlāgerus. Nu, jā, daudz ko jau klausāmies ar smaidu. Bet neaizmirsīsim, ka tā ir vēsture, daudzās dziesmās atspoguļojas tā laikmeta dzīves ainas, un, pats galvenais, Belakorda plates ir dokumentāla liecība par latviešu vieglās mūzikas attīstību 20.gs.30.gados.