XXV Dziesmu svētki (2013)

XXIV Dziesmu svētku kopkora dalībnieku rekordu nākamajam Vislatvijas koru salidojumam, kas notika 2013. gadā no 30. jūnija līdz 7. jūlijam, tā arī neizdevās pārspēt. Tovasar kopīgai dziesmai sapulcējās vairāk nekā 15 tūkstoši Latvijas dziedātāju. Kopējais Vispārējo dziesmu un deju svētku dalībnieku skaits gan auga augumā un sasniedza vēl nebijušu skaitli, kas bija gandrīz 40 000 dalībnieku, pārstāvot Latvijas malu malas, kā arī uz Rīgu tovasar atbrauca 1300 ārvalstīs dzīvojoši tautieši.

Īpašā godā tika celts pirmajiem dziesmu svētkiem radītais skaistais Līgo karogs, iedvesmojot svētku devīzei – „Līgo - lai top!” Kā nekā Līgo svētki latviešiem kopš senatnes ir pārtapšanas, garīgas un fiziskas attīrīšanās, auglības un, pats galvenais, gaismas un saules pavadīšanas un sagaidīšanas rituāls. To savā jaundarbā „Gaisma līgo Latvijā” atspoguļoja komponista Mārtiņs Brauns, tā pirmatskaņojums notika XXV dziesmu svētku atklāšanas koncertā Viesturdārzā – Dziesmu svētku parkā. Tur gan neuzstājās kopkoris, bet gan īpaši izraudzīts, neliels koru skaits ar apjomīgu pavadošo grupu un tautas dziedātāju ansambli. Ceremonijā, kas, krāsainu strūklaku un gaismas efektu atdzīvināta, notika baseina malā, uzrunu teica Valsts prezidents Andris Bērziņš. Pēc diriģentu, virsdiriģentu, deju virsvadītāju sveikšanas izskanēja Latvijas valsts himna „Dievs, svētī Latviju!”, kuras atskaņojumu pie diriģenta pults vadīja tobrīd jau simt gadus vecais goda virsdiriģents Roberts Zuika.

Atklāšanas ceremonijā uzsvars tika likts uz tautas gara mantu kā arī Latvijas novadu tautas tērpu krāšņumu un bagātību – etnogrāfisko tautas mūzikas ansambļu piedalīšanās dziesmu svētkos nu jau pāris gadudesmitu ir stabila tradīcija, apliecinot kormūzikas un folkloras kopsakarības. Jāsaka, ka, gadiem ritot, uzsvars uz kormūziku Dziesmu un deju svētkos pakāpeniski pārvirzījies koristiem par sliktu, un 2013. gada svētkos deju ansambļi uzstādīja īstu rekordu, jo uzgriezt danci uz Rīgu bija ieradušies 603 deju kolektīvi. Koru togad bija tikai 388, bet trešajā vietā skaita ziņā bija vokālie ansambļi - 224 kolektīvi. Nezinu, vai par kori tika pieskaitīts arī Latvijas kordiriģentu apvienotais koris, kas sniedza brīnišķīgu priekšnesumu Jāzepa Vītola 150. jubilejai veltītā koncertā. Tas izskanēja Universitātes aulā un atklāja klasiķa daiļrades vēl neiepazītus dziļumus. Un diez vai kāds saskaitīja karogus, kuru jūra viļņoja svētku gājiena laikā, kas notika 7. jūlijā, noslēguma koncerta rītā, dalībniekiem dodoties Mežaparka estrādes virzienā.

Senioru koru dalībniekiem soļojums nebija viegls, un Eiropas kopējā iedzīvotāju novecošanas tendence atspoguļojas arī Dziesmu un deju svētku attīstībā, kur īpaša niša atvēlēta gan senioru koriem, gan senioru deju ansambļiem. Gados sevišķi jaunāks nekļuva arī to skaņražu klāsts, kas savus jaundarbus piedāvāja XXV dziesmu svētkiem, un viņu vidū bija Zigmars Liepiņš. Noslēguma koncerta „Līgo” programmā izskanēja fragments no mūzikla „Vadonis” „Svētī debesīs šo zemi” ar vārdiem „Dievs, svētī Latviju!”, radot iespaidu, ka tiek dziedāta jauna Valsts himna, savukārt jaunāko paaudzi pārstāvēja Ēriks Ešenvalds ar vīru koru skandēto dziesmu „Brīvība” un „Dvēseles dziesmu” apvienotā kora sniegumā. Ešenvalds gan dziesmu svētkos bija debitējis jau pirms 10 gadiem, toreiz gan kā garīgās mūzikas koncerta dalībnieks, un šie bija pirmie dziesmu svētki Raimondam Tigulam ar dziesmu „Dod, dieviņi”. Debitantu XXV dziesmu svētkos netrūka arī diriģentu rindās - togad virsdiriģenta godā pirmoreiz bija Kaspars Ādamsons, Gints Ceplenieks, Roberts Liepiņš, Māra Marnauza, Andrejs Mūrnieks, Mārtiņš Ozoliņš, Ārijs Šķepasts, Jevgeņijs Ustinskovs un Ilze Valce.

Dalītas jūtas togad izsauca Noslēguma koncertā iekļautā „Līgo-Jāņu nakts mistērija” modernizētā etnogrāfiskā stilā, un ne jau visi izturēja līdz rīta gaismai, kad Mežaparka Lielajā estrādē pasākums turpinājās ar  sadziedāšanos, kurā varēja piedalīties ikviens interesents. Tā sākās ar Raimonda Paula dziesmu „Manai Dzimtenei”, kuras neiekļaušana noslēguma koncertā izraisīja asu diskusiju par dziesmu svētku repertuāra atlases principiem, un 2013. gadā dziesmas atcerēties palīdzēja Jura Vaivoda sastādītā „Latvieša lielā dziesmu klade” ar senāku un jaunāku populāru melodiju notīm un vārdiem. Cik zināms, arī šogad tiks izdots līdzīgs dziesmu krājums visiem sadziedāties gribētājiem, bet atskaņām no XXV dziesmu svētkiem dziesmas „Dod, Dieviņi” fragments…

Raidījumu cikls top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru