XX Dziesmu svētki jau brīvā Latvijā (1990)

Beidzot atkal Vispārējos dziesmu svētkos, kas notika 1990. gadā Mežaparka estrādē, plīvoja sarkanbaltsarkanie karogi. 4. maijā pieņemtā Latvijas republikas neatkarības deklarācija veidoja īpašu, ne ar ko nesalīdzināmu gaisotni, ko raksturoja rosme un pacilātība, jo XX Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem un X latviešu Deju svētkiem Rīgā vajadzēja kļūt ne tikai par valsts, bet visas pasaules latviešu koru salidojumu. Mežaparks jau tobrīd bija ieguvis dziesmotās revolūcijas šūpuļa auru, ko beidzot varēja izbaudīt arī tie klausītāji, kas tovasar varbūt pirmoreiz ieradās savā dzimtenē vai senču zemē, par kuru līdz šim bija dzirdēts tikai nostāstos.

Šī sevišķā gaisotne arī pamatoja kuplo virsdiriģentu pulku, kas pārstāvēja latviešu koru vadoņu meistarību abpus okeānam. Pašmāju diriģentu loks aptvēra kā vecmeistarus Leonīdu Vīgneru un Haraldu Medni, tā debitantus, kuru vidū minami Terēze Broka, Jānis Erenštreits, Sigvards Kļava, Juris Kļaviņš, Jānis Zirnis. Viesdiriģentu vidū bija Vizma Maksiņa, Lilija Zobens, Arvīds Jansons, Marks Opeskins un, protams, vecmeistars Roberts Zuika, atbraucis ar visu savu leģendāro vīru kori. Grandiozo svētku galvenais režisors bija tikpat leģendārais Pēteris Pētersons, bet scenārija izveide tika uzticēta dzejniecei Mārai Zālītei.

Pavisam XX dziesmu svētkos piedalījās 35 438 dalībnieku, no kuriem nedaudz vairāk par 20 tūkstošiem bija tieši koristi. Visu svētku gaitā – no 4 līdz 8. jūlijam – Rīgas parkos, laukumos un Brīvdabas muzejā notika sadziedāšanās un sadancošanās starp vietējiem un ārzemju latviešu kolektīviem, kā arī viesu koru un deju ansambļu koncerti. Nu jau gandrīz pilnībā koru koncertu repertuāru sastādīja latviešu autoru sacerējumi, pārstāvot visplašāko to radītāju mītnes zemju ģeogrāfiju. Un vispasaules latviešu muzikālo daudzpusību apliecināja dziesmu svētku pirmajā dienā sarīkotais Tautas mūzikas koncerts, kam sekoja ārzemju latviešu koru koncerts operā.

Dienu vēlāk Mežaparka priedes pāršalca pirmais kopkora koncerts „Likteņdziesma”, kam 22.00 sekoja koncerts „Spēlē, spēlmani, es iešu dancot” Daugavas stadionā. Tas tika atkārtots trīs dienas pēc kārtas, un arī tad visi gribētāju nevarēja klātienē izbaudīt dejotāju veidotos rakstus. Tāpat divreiz izskanēja kopkora koncerts „Tautasdziesma” Mežaparkā, neizpalika arī svētku gājiens, jau laicīgi plānotais Rīgas sadraudzības pilsētu kolektīvu koncerts un simfoniskās mūzikas koncerts Sporta pilī. 8. jūlijā grandiozais sarīkojums izskanēja ar koncertu „Dzīvības dziesma” Mežaparkā. Arī tas bija jāatkārto, un noslēgumā svētku kopkoris pirmo reizi kopš 1940. gada Latgales Dziesmu svētkiem ar sajūsmu dziedāja Baumaņu Kārļa sacerēto Latvijas himnu "Dievs, svētī Latviju". Noslēgumā mirgoja vairāk nekā 20 tūkstoši sveču liesmiņu un skanēja Lūcijas Garūtas lūgšana „Mūsu tēvs debesīs…

Mūzikas triumfa dienas pavadīja arī ļoti plašs izstāžu klāsts, arī šai ziņā tuvinoties pirmās brīvvalsts laika tradīcijai, kas cildināja latviešu tautas daiļamata meistaru sasniegumus. Jā, bet kā tad ar dziesmu karu? Tajā, saprotams, piedalījās tikai vietējie kori, un šoreiz sacensība ilga gandrīz 13 stundas! 53 dalībnieki tika sadalīti 3 līgās, un dziesmotās revolūcijas kopējais koru kustības entuziasma vilnis Latvijas koru sarakstu bija papildinājis ar jauniem vārdiem, kas sakāms arī par diriģentiem, kuru vidū minami Guntars Ķirsis, Kaspars Putniņš, Māris Kupčs, Vizma Zandersone un citi.

Jaunumu netrūka arī dziesmu svētku kopkora repertuārā, togad jauni vārdi programmā bija – Selga Mence, Pēteris Vasks, Juris Karlsons, Tālivaldis Ķeniņš un citi. Arī Mārtiņš Brauns ar himnu „Saule, Pērkons, Daugava”, kas autoru ierindojusi starp populārākajiem dziesmu svētku komponistiem…

Raidījumu cikls top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru

Attēls no žurnāla „Zvaigzne”