Cik vien ilgi notiek mūsu dziesmu svētki, tik arī gudras galvas lauzītas par to repertuāru, tiesa, problēmas, laikam ejot, radušās arvien jaunas un jaunas. Ja kādreiz pietrūka latviešu autoru dziesmu, tad vēlāk to bija jau pārāk daudz – dažas no tām nereti kalpoja, kā saka, ķeksītim un iekļautas kopkora repertuārā pareizas tēmas vai uzvarēta konkursa dēļ. Radīt pasūtījuma darbus tieši dziesmu svētkiem mūsu skaņraži  pašlaik uzskata par lielu izaicinājumu, taču, ja jau rīkotāji uzstāj, ka šādi oriģināli jaundarbi ir nepieciešami, kāpēc nerakstīt?  Taču Mežaparka estrādē skaidri jūtams, kurus sacerējumus koris dzied, tā teikt, sakostiem zobiem, un kuras dziesmas Latvijas koristiem iet pie sirds un iesakņosies svētku repertuārā.

Šoreiz, pārskatot 25 notikušo Dziesmu svētku repertuāru, pakavēsimies pie visbiežāk skanējušajām dziesmām, un to popularitātes iemesli nav pat jāizskaidro, jo lielisks, no tīras sirds un ar meistarību radīts skaņdarbs iekaro kā dziedoņu, tā klausītāju sirdis. Un tā, pirmo vietu popularitātes rangā stabili ieņem latviešu klasiskās mūzikas pamatlicēja Jāzepa Vītola dziesma „Gaismas pils”  ar Ausekļa dzeju, kuras idejiskais un emocionālais lādiņš ikvienā koncertā trāpījis tieši sirdī gan koristiem, gan publikai. „Gaismas pils” pirmoreiz izskanēja V Vispārējos dziesmu svētkos un programmā iekļauta jau 17 reizes.

Otrās vietas ieguvējs popularitātes rangā ir Emiļa Melngaiļa skaņdarbs „Jāņu vakars” ar 16 atskaņojumiem, sākot ar VII dziesmu svētkiem. Līdzās savai tautas daiļrades iedvesmotajai oriģinālmūzikai autors dziesmā iekļāvis divas Jurjānu Andreja pierakstītas līgotnes, un savu 1928. gadā sacerēto „Jāņu vakaru” Melngailis veltījis „Pēterburgas Avīžu” redaktoram Jānim Ansbergam.

Trešo vietu popularitātes sarakstā ieņem Pētera Barisona sacerējums „Dziesmai šodien liela diena”, kas kļuvis par tēmu dziesmu svētku fanfarām, un kopš pirmajiem padomju perioda svētkiem 1948. gadā, tātad, nu jau 14 reizes dziesma skanējusi Mežaparka estrādē kopkora sniegumā. Īpaša vieta atskaņošanas rangā ir Kārļa Baumaņa sacerētajai Latvijas Valsts himnai un varbūt tikpat reižu nodziedāta ir arī tautasdziesma „Pūt, vējiņi” Jurjānu Andreja apdarē, un te nepieskaitīsim visus atkārtojumus, kurus tā vai cita dziesma izpelnījusies.

Tad popularitātes tabulā seko Emīla Dārziņa dziesma „Lauztās priedes” un aiz tās tautas dziesmu „Rīga dimd” un „Lokatiesi mežu gali” apdares. Vēl koncertos bieži skandētas ir Emīla Dārziņa dziesma „Mēness starus stīgo”, Andreja Jurjāna „Lūk, roze zied”, Jāzepa Vītola „Beverīnas dziedonis”, un no mūsdienu autoriem uz šī paša popularitātes pakāpiena liekama Raimonda Paula „Manai dzimtenei” un Valtera Kaminska „Mūžu mūžos būs dziesma”. Šīs melodijas, Vītola „Karaļmeita” un Melngaiļa „Bārenītes slavināšana”, kā arī Mārtiņa Brauna „ Saule, Pērkons, Daugava” tad arī būtu tas dziesmu svētku repertuārs, kuru pieredzējis un ilggadīgs korists varētu pat zināt no galvas. Un, domājams, nav nepieciešams padarīt milzīgo kopkori par eksperimentālu vienību, iemēģinot dziesmu svētkos pārmēru novatorisku repertuāru.

Pie šādas atziņas nonākuši arī šī gada, XXVI dziesmu svētku veidotāji, pēc vairākiem ieskaņu koncertiem atsakoties no dažiem skaņdarbiem. Protams, arī šoreiz tiks pārstāvēta latviešu autoru jaunrade, taču izvairoties no sarežģītiem sacerējumiem. Skanēs daudz tautas mūzikas, programmā iekļauta Ērika Ešenvalda „Krustiem zvaigznes debesīs” ar tautasdziesmas vārdiem, Imanta Kalniņa „Sprīdīša dziesma”, fragments no Zigmara Liepiņa rokoperas „Lāčplēsis”, bet šodien 21. jūnijā, latviskajos saulgriežos un garākās Līgo dziesmas dienā, protams, jāskan Emiļa Melngaiļa „Jāņu vakaram”, kurā ierakstīta laikam augstākā nots, kas jādzied dziesmu svētku kopkora soprāniem…

Raidījumu cikls top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru