2 mēnešu garumā, kopš aprīļa beigām esam ielūkojušies Latvijas vēstures dzīlēs, iepazīstot mūsu tautas unikālās tradīcijas – dziesmu svētku – tapšanu un attīstību, nu laiks kopsavilkumam un ieskatam gaidāmajos XXVI Vispārējos dziesmu svētkos, kas dziedātājus un klausītājus kopā sauks pavisam drīz.

30. jūnijā risināsies dziesmu karš, kam 1. jūlijā sekos svinīgais gājiens pa Rīgas ielām un atklāšanas koncerts. Todien Dziesmu svētku parkā tiks godināti virsdiriģenti, izskanēs arī garīgās mūzikas koncerts – šāda dienaskārtība apstiprināta, izvērtējot iepriekšējo, 2013. gadā notikušo XXV dziesmu svētku norisi. Jaunums ir arī tas, ka mazinot dalībnieku noslodzi, noslēguma koncerta dienā nebūs mēģinājumu. Jāatgādina, ka jau 2014. gadā Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku noslēguma diena noteikta par oficiālu Latvijas Republikas svētku dienu, un nākamā darbdiena svētku dalībniekiem būs brīvdiena. 

Skaidrs, ka 2018. gadā Vislatvijas koristu saiets notiek mūsu valsts simtgades zīmē, un līdztekus Dziesmu svētku lielajam kopkorim arī šoreiz godā tiks celti citi tautas mākslas žanri, pirmkārt, jau deja. Līdz pat 8. jūlijam varēsim baudīt arī instrumentālo mūziku, pūtēju orķestru un kokļu mūziku, amatierteātru sniegumu, lietišķo mākslu, tautas tērpu parādi un citas radošas izpausmes. Kopējā kultūras procesa daudzveidība veicinājusi svētku dalībnieku skaita pieaugumu. Jau iepriekšējie Dziesmu un deju svētki pulcināja rekordlielu dalībnieku skaitu – 40 tūkstošus, kuru vidū bija vairāk nekā 1000 kolektīvu. Šogad tiks uzstādīts jauns daudzskaitlības rekords - XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki Rīgā vienos 43 290 dalībniekus, kuru vidū būs 16 500 kordziedātāji no 427 koriem un 18 174 dejotāji no 739 kolektīviem. Sarēķināts, ka svētkos piedalīsies dalībnieki no 118 Latvijas pašvaldībām un 21 pasaules valsts.

Šo cilvēku pūli paredzēts nodrošināt ne tikai ar naktsmītnēm, pārtiku, transportu un identifikācijas karti, bet arī īpašu somiņu, kurā atradīsies lietusmētelītis, sēdpaklājiņš, plāksteri, mitrās salvetes, kāju krēms, arī informācija par drošību un praktiski padomi. Tamlīdzīgas ērtības ne sapņos nevarēja rādīties I Vispārējo latviešu dziedāšanas svētku dalībniekiem 1873. gadā, kuri nakšņoja uz grīdas, salmu kaudzē un ēda līdzpaņemto rupjmaizi. Un milzīgo starpību starp toreiz un tagad apliecina arī fakts, ka šogad 20% svētku dalībnieku būs nepilngadīgi, piedevām daži vecāki vēlējušies uz mēģinājumiem līdzi ņemt arī savus mazgadīgos bērnus, tostarp zīdaiņus.

Jā, ja sākotnēji piedalīšanās Vispārējos dziesmu svētkos bija kā misija un pašaizliedzīgs ziedojums Latvijas valsts un tautas, pašapziņas un mūzikas kultūras attīstības vārdā, tad nu jau daudzus gadu desmitus šis tautas pašdarbnieku salidojums ir valstiski atbalstīts un rūpīgi organizēts pasākums, kurā nejaušības nav vēlamas. Svētku rīkotāju saimei bija jādomā par situāciju gan svelmē, gan lietū, un šogad mēģinājumu un koncertu laikā svētku dalībniekiem tiks nodrošināti 400 000 litru dzeramā ūdens. Iespējams, veldzēt slāpes pirmām kārtām būs nepieciešams dejotājiem, kuru skaits, par spīti Latvijas valsts iedzīvotāju sarukumam, Dziesmu un deju svētkos nemitīgi audzis.

Skumjā demogrāfiskā situācija jau 25 gadus liek jauktajos un vīru koros raizēties par vīru balsu trūkumu, un strauji sarūk arī zēnu koru skaits Latvijā. Daudziem dziedātgribētājiem nav pieņemams arī regulārais darbs, kāds nepieciešams, lai iestudētu svētku apjomīgo repertuāru, un sevišķi trimdas latviešu aprindās ir populāri sanākt neilgi pirms dziesmu svētkiem, lai kopīgai dziedāšanai pulcētos tikai nākamajā piecgadē. Lai nu kā, nākotnē pagaidām varam raudzīties samērā optimistiski, jo Dziesmu un deju svētku popularitātei nedraud kritums.

Šogad gaidītākie pasākumi svētkos ir Deju lieluzvedums „Māras zeme” un  Noslēguma koncerts „Zvaigžņu ceļā”. 6. un 7. jūlijā Daugavas stadionā ap 17 000 dejotāju caur kustību un tautas dejas soli, caur laukumā izveidoto ornamentu, mūziku, enerģiju, ritmu un krāsu uzvedumā „Māras zeme” izstāstīs Latvijas bagāto vēsturi. Un 8. jūlijā Mežaparka estrādē 12 000 balsīgs dziedātāju kopkoris Mežaparka Lielajā estrādē sniegs trīs stundu garu koncertu „Zvaigžņu ceļā”, kas kļūs par svētku kulmināciju, izdziedot latviešu kormūzikas spilgtākos darbus. Koru priekšā stāsies virsdiriģenti: Kaspars Ādamsons, Aira Birziņa, Gints Ceplenieks, Ivars Cinkuss, Agita Ikauniece, Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Māra Marnauza, Andrejs Mūrnieks, Māris Sirmais, Ints Teterovskis, Ilze Valce un Romāns Vanags. Goda virsdiriģenti šogad būs Terēzija Broka, Jānis Erenštreits, Andrejs Jansons, Juris Kļaviņš, Jēkabs Ozoliņš, Arvīds Platpers, Edgars Račevskis, Jānis Zirnis.

Noslēguma koncerts pāraugs Sadziedāšanās naktī, un koristu un publikas kopīgā dziedāšana plānota līdz pat rīta gaismai. Ar līdzidziedamu dziesmu arī šoreiz atvados, lai rīt informētu par turpmāko Latvijas radio 2 artavu XXVI Vispārējo Dziesmu svētku atainošanā…

Raidījumu cikls top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru