Ir dzirdēts, ka dziesmu svētkus dēvē par rituālu, kas cikliski palīdz atjaunot Kosmosa iestādīto lietu kārtību un ka tā ir tā retā vieta un situācija, kad pazūd sociālā nevienlīdzība. Ja tu dziedi korī, tad, balsīm salejoties vienā dziesmā, ir vienalga, vai blakus ubags vai miljonārs. Nav gan dzirdēts, ka Latvijas miljonāri dziedātu koros, bet, kas zina. Varbūt viņus var redzēt klausītāju rindās Mežaparkā vai kādā citā estrādē, un zīmīgi, ka dziesmu svētkos galvenie ir nevis tie, kam biezāks maks vai lielāka vara, bet gan tie, kas vada tūkstošgalvaino dziedātāju pūli, un tie ir diriģenti!
Saskaņā ar parunu – slikts karavīrs, ka negrib kļūt par ģenerāli, laikam slikts diriģents varētu būt tas, kas negrib kļūt par dziesmu svētku virsdiriģentu. Taču tāpat kā katrs korists ir cilvēks, arī diriģents ir cilvēks, taču ar lielo burtu, jo, viņa rokas vadīti, kopā sanākušie ļaudis dziedot rada vēl nebijušu mākslas darbu un nav jau noslēpums, ka viena un tā pati dziesma, atšķirīgu diriģentu vadībā, izskan visai atšķirīgi. Tā ne reizi vien noticis arī Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, ne velti 1985. gadā kopkoris izsauca tieši diriģentu Haraldu Medni, lai viņš vadītu Jāzepa Vītola „Gaismas pils” atskaņojumu. Mednis bija kopkora vadītājs, sākot ar XI dziesmu svētkiem un līdz pat XXII Vislatvijas koru salidojumam, iecelts jau Goda virsdiriģenta statusā.
Statistisku pētījumu par visiem svētku virsdiriģentiem manā rīcībā nav, un, iespējams, Haraldam Mednim pieder rekords svētku koncertu vadīšanā. Datos, kas tika apkopoti uz dziesmu svētku simtgadi, tātad, 1973. gadu, sarēķināts, ka uz to brīdi virsdiriģentu godā pabijuši tikai 25 mūziķi, visvairāk Teodors Kalniņš. Šķiet, pašlaik virsdiriģentu uzvārdu skaits jau sasniedzis septiņus desmitus, ja runājam par kopkora vadītājiem vien. Starp citu, pirmajos deviņos svētkos nebija nevienas sievietes – virsdiriģentes, un sieviešu vadītie kori arī neplūca laurus dziesmu karos, kas notika, sākot jau ar pirmajiem Vispārējiem dziesmu svētkiem. Šo tradīciju lauza Valmieras pilsētas medicīnas darbinieku arodbiedrības kora diriģenta Irēna Geidene XII dziesmu svētkos 1955. gadā, kad viņas vadītās dziedātājas izcīnīja 2. vietu koru karu sieviešu grupā. Vēl pēc 5 gadiem, XIII dziesmu svētkos Terēze Broka ar Daugavpils pilsētas 1. kultūras nama sieviešu kori dziesmu karā nodziedāja vislabāk.
Savukārt viens no koriem, kas varētu būt izcīnījis visvairāk godalgotu vietu dziesmu karos, noteikti ir vīru koris „Dziedonis” vispirms Haralda Medņa, tad Edvīna Dreiblata un beidzot Imanta Kokara vadībā. Viņa vadītais Cēsu skolotāju koris izcīnīja 1. vietu 1948. gada X Dziesmu svētku koru karā jaukto koru grupā, un Imanta un Gido Kokaru devums mūsu kormūzikas attīstībā ir milzīgs. Un tomēr vissmagākā nasta bija ceļama un nesama dziesmu svētku pirmā perioda virsdiriģentiem, kas vienlaikus bija arī pasākuma rīkotāji, un tie bija Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle, kas uz saviem pleciem iznesa visu pirmo divus svētku programmu. Turpmāk viņiem pievienojās Jurjānu Andrejs un Vīgneru Ernests, Jānis Kade, Pāvuls Jurjāns, Pauls Jozuus, Jāzeps Vītols, kam sekoja nākamā diriģentu un vienlaikus skaņražu paaudze – Alfrēds Kalniņš un Emilis Melngailis.
Leģendāri tautas atmiņā palikuši kormūzikas meistari Teodors Reiters un Teodors Kalniņš, daudzpusīgais Leonīds Vīgners. Viņu pēdās devās Jēkabs Mediņš un Jānis Ozoliņš, un tā laika virsdiriģentu pulkam raksturīgs divu profesiju – diriģenta un komponista apvienojums. Līdz šai dienai bieži piesaukts līdzās Haraldam Mednim ir Jānis Dūmiņš, kā arī citi mūžībā aizgājušie meistari - Edgars Tons, Daumants Gailis, Imants Cepītis, brāļi Kokari, Ausma Derkēvica, Pauls Kvelde, Ilgvars Matrozis, un nu jau Goda virsdiriģentu godā iecelti mūžam jauneklīgie Edgars Račevskis un Jānis Erenštreits, Juris Kļaviņš un Jānis Zirnis un viņiem pievienojušies arī Terēze Broka, Andrejs Jansons, Jēkabs Ozoliņš un Arvīds Platpers. Šī gada, XXVI dziesmu svētku virsdiriģentu vārdus nosaukšu nākamnedēļ, sniedzot ieskatu pasākuma norises aktualitātēs…
Raidījumu cikls top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X