Paldies, ka klausījāties raidījumu „No pamatiem līdz jumtam”! Mūsu darbs ēterā 13 gadu garumā ir beidzies.
Cerams, ka pietiekami daudziem cilvēkiem palīdzējām ar lietišķiem padomiem, stāstot gan praktiskas lietas, gan dodot teorētiskus skaidrojumus.
Lai Jūsu mājas siltas, pamati un jumts kārtībā!
Armins Ronis, raidījuma vadītājs,
Juris Biršs, tehnisko zinātņu doktors, Rīgas Tehniskās Universitātes docents, raidījuma konsultants.
Jautājumu arhīvs
Sveiki!
Vēlējos noskaidrot ar ko vislabāk varētu iznīcināt īsto mājas sēni jeb brantu, kas ir "ievācies" privātmājas koka grīdā un mūra sienas apakšējā daļā? Esmu dzirdējis, ka labi palīdzot boru saturoši antiseptiķi un termiskā apstrāde. Kā Jūs ieteiktu vislabāk rīkoties, ja ar sēni cīnījos jau pirms 5 gadiem un it kā pazuda, bet šo pavasar parādījās atkal virtuvē.
Labdien.
Pirms 45 gadiem būvētai mājai, uz pamatiem ilgstoši iedarbojas no jumta nākošie nokrišņi, vietām ir atdrupis pa kādam betona gabalam-vietām līdz akmeņiem, vietām tikai betons.Kā būtu pareizi renovēt pamatus? (pirms tam protams sakārtojot notekūdeņu problēmu). Kā pareizi gruntēt? Vai nepieciešams pirms apmešanas virsmu apstrādāt ar ''cementa putriņu''?
Paldies.
Mājai no skaidbetona, kas apšūta ar silikātķieģeļiem noņemts jumts. Vai no augšas ieberot rigiperl bumbiņas gaisa spraugas aizpildīšanai, tās ieplūdīs arī zem logu bloku tukšās vietās, vai arī tas tikai zem spiediena darāms?
Labdien, vēlos veikt šķūņa (izmēri - 15 metri garumā, 7 metri platumā, 5 metri augstumā) būvniecību, par pamatiem un vertikālajām sienu karkasa konstrukcijām izmantojot astoņus metrus garus betona elektrības stabus ar armatūru, kurus ir paredzēts nostiprināt zemē apmēram 3 metru dziļumā, veicot zemē urbumus un iesēdinot stabus tajos. Tā kā šiem stabiem pamatnē nebūs izveidota pēda, ir bažas, ka ziemā, notiekot zemes sasalšanai, stabi tiks izcilāti no zemes kopā ar visu šķūni, jo zemes slānis lielākoties ir mālains. Kādā veidā būtu iespējams novērst vai samazināt šo stabu izcilāšanu? Paldies!
60to - 70to gadu māja ar pamatiem, kas nav dziļi. 30cm dziļumā sākas domulīts uz kā grants slānis, uz tā pamati. Pamati šur tur drūp, gribējām tos apstradāt. Ar ko labāk gruntēt un ko klāt virsū, lai pasargātu no vides iedarbības un būtu arī skaisti? Vai apstradi veikt līdz pašai apakšai? Gar pamatiem būs grants josla un virsū sķembas vai oļi.
Uz 1976. gadā būvētas garāžas krāsotām koka durvīm (ārpusē) parādījies kaut kas līdzīgs zaļganam pelējumam. Durvis veidotas no masīvkoka karkasa, kas no ārpuses apšūts ar koka apdares dēlīšiem, bet no iekšpuses - ar saplāksni, vidus aizpildīts ar tolaik pieejamo siltināšanas materiālu - stikla vati. Garāža minimāli apkurināta - tikai tik daudz lai ziemā temperatūra nenokristu zem nulles. Zaļganais ,,pelējums'' uz ārpuses dēlīšiem veidojas tikai pret pret siltinātajiem tukšumiem. Vietās, kas atrodas pret karkasa detaļām - nē. Garāžas ekspluatācijas režīms visu laiku bijis nemainīgs, šī parādība uzradusies tikai apm. pēdējā pusgada laikā. Kas tas ir un kā ar to cīnīties?
Privātmāja celta 70-os gados, ielieti sekli pamati, apm. 60 cm dziļumā. Ziemā cilā pamatus. Vai varu siltināt pamatus 1,20 dziļumā, vai jāliek blakus jauni pamati, cik dziļi? Paldies.
Nojume, betonēta grīda, pirms 2 gadiem, salīdznoši līdzena, bet gribētu vēl labāk izlīdzināt. Saprotu, ka no sākuma būtu visi gruži un putekļi jāuzslauka, tad jāgruntē. Kādu grunti Jūs ieteiktu? Kādu izlīdzinošo materiālu Jūs ieteiktu, jo ar laiku ir paredzēts ieklāt āra flīzes. Paldies par atbildi!
Māja būvēta padomju gados – 60.-70.-tie, inventarizācijas plānā norādīts gāzbetons, ķieģelis, 4 plakņu jumts ar skursteni vidū, iekšpusē veikts daļējs remonts (sienas, griesti – reģipsis, vate; grīdas segums: lamināts, flīzes), jumts nomainīts pret metāla. Pamati, atrokot ~ līdz 1 metru dziļi, šobrīd no augšas putuplasts 5 cm biezs, 60 cm dziļumā noarmēts un nokrāsots ar melno mastiku, 50 cm platumā piebērti ar smilti un virspusē oļi. Ir doma veikt siltināšanu no ārpuses ar akmens vati. Vai būtu vēlams pamatiem kaut ko papildināt un kā Jūs ieteiktu veikt siltināšanu, cik biezu? Esošie logi: koka stikla pakešu (standarta ar 2 stikliem), rāmji vizuāli labā stāvoklī, nedaudz nomelnējušas iekšpusē līstes pie stikla, jo vēsajā periodā pie krasām temperatūras izmaiņām noraso maliņa un pie lielākiem mīnusiem arī apledoja (logi šobrīd pa vidu sienai, sienas biezums 37-40cm). Ja siltina ārsienu ar 100 mm vati, tad sanāk dziļa niša. Kā arī grīdas ziemā var just, ka vēsas (nezinu vai ir siltinātas, bet apakšā zem lamināta liekas stingrs betona pamats). Vai grīdas paliktu siltākas, ja ārpusē gar pamatiem veiktu horizontālo siltināšanu (kā būtu pareizi)? Apkure mājā ar granulu katlu atsevišķā telpā un radiatori ar termoregulatoriem.
Esošais pagrabs 3x4m ~1.2m zem zemes, virspusē nosiltinātas sienas (arī redzami mitruma pleķi), apbērts ar grunti, ar divslīpu jumtu pāri. Redzamas slapjas peļķes nav, bet mitrums uz sienām, griestiem, grīdas vietām ir. Grīda nav izbetonēta, bet ir mitruma pleķi. Iekšpusē pagraba sienā, vietā, kur savienojas un sākas ārējā siena var redzēt, ka ir piķēts, no ārpuses sienas nosiltinātas ar vati. Kas notiek no ārpuses zem grunts – nav zināms. Nav arī ventilācijas izvadu. Ko Jūs ieteiktu darīt, lai mazinātu, novērstu mitrumu? Saprotu, ka labākais variants ir atrakt no ārpuses tos 1.2 m un tad izolēt pamatu daļu no mitruma. Vai ir arī kādas citas alternatīvas?
Guļbaļķu māja, stūris – divas ārsienas, būvēju vannas istabu. Sienas būs no reģipša Jautājums: ar ko vislabāk šajā situācijā aizpildīt mikrospraugas baļķos, ja ir ļoti nedaudz sajūtama aukstā gaisa nākšana caur/starp tiem, kā arī – ko varētu likt kā siltumizolācijas materiālu starp baļķiem un reģipsi, jo liekas - ja uzliks tikai reģipsi, tad ziemā varētu būt par aukstu. Spraugas vizuāli nav redzamas, ar mazu skrūvgriezi arī nevar izbakstīt cauri, bet pieliekot plaukstu vietām var sajust auksto gaisu.
Gribu zināt, kādu siltināšanas materiālu vislabāk izmantot koka mājai, siltinot to no iekšpuses. Māja ir celta 1920. gadā un no ārpuses ir aplikta ar ķieģeļiem. Svarīgi būtu, lai neveidotos nevēlams kondensāts, jo šajā istabā ieplūst tvaiki no virtuves, kurā nav tvaiku nosūcējs. Istabā, kuru paredzēts siltināt no iekšpuses ir apmestas sienas, kuras ir krāsotas. Cik biezu siltinājuma materiāla slāni izvēlēties? Vai tad, kad siena nosiltināta ar siltumizolācijas materiālu, vislabāk to nobeigt ar reģipša plāksnēm no iekšpuses? Vai ari varat ieteikt citu materiālu?
Vēlos saimniecības ēkai nomainīt jumta koka konstrukciju un jumta segumu uz skārdu. Jumta slīpums būs 40 grādi, spārkoku izmēri 47x150x4600 mm. Jautājums - vai spārkoku izmēri nav par mazu un kādam attālumam jābūt starp spārēm?
Vēlos siltināt grīdas ķieģeļu mājai, kas celta 70-os gados. Uz dēļiem uzklāts lamināts. Kā labāk? Siltināt, plēst ārā dēļus, likt kaut ko klāt vai noņemt laminātu, un caur dēļiem urbt un kaut ko pūst iekšā?
