Paldies, ka klausījāties raidījumu „No pamatiem līdz jumtam”! Mūsu darbs ēterā 13 gadu garumā ir beidzies.
Cerams, ka pietiekami daudziem cilvēkiem palīdzējām ar lietišķiem padomiem, stāstot gan praktiskas lietas, gan dodot teorētiskus skaidrojumus.
Lai Jūsu mājas siltas, pamati un jumts kārtībā!
Armins Ronis, raidījuma vadītājs,
Juris Biršs, tehnisko zinātņu doktors, Rīgas Tehniskās Universitātes docents, raidījuma konsultants.
Jautājumu arhīvs
Esmu uzsācis remontēt guļbaļķu māju. Demontējot apšuvumu, konstatēju ķirmju sagrauztas brusas. Sliktākās nomainījām, bet ķirmis vēl paliek blakus esošajās brusās. Šobrīd no iekšas un āra ir noņemtas apdares, gribētu šos ķirmjus iznīcināt.
Ar ko un kā apstrādāt lai pilnīgi iznīcinātu ķirmjus?
Jaunbūvē ir jāveic sienas apmešana garāžā uz Aeroc bloku sienas. Kurš no apmetumiem būtu labāks: MP-75 vai CLP? Starp celtniekiem domas dalās, kaut gan, manuprāt, šim nolūkam labāka būtu CLP, jo tā ir kaļķa/cementa bāzes java. Ko ieteiktu Jūs?
Koka karkasa ēka (ar skaidbetonu sienās) apmūrēta ar ķieģeļiem, pie tiem 100mm vate + koka apdare. Starp iekšējo koka karkasu un ķieģeļu mūri 3-5cm sprauga, daudzviet daļēji piebirusi ar būvgružiem un javu. Pa visu ēkas perimetru augšā šī sprauga beidzas jumta siltinājumā. Šādā situācijā ko ar šo spraugu darīt? Atstāt kā ir, vai pildīt ciet? Ja pildīt, tad ar ko? Lai iepūstu vati, vajag vismaz 5 cm spraugu. Atliek putas, stiropora granulas? Jūsu ieteikumu – lūdzu!
Koka konstrukcijas mājai ar ventilējamiem pamatiem ir koka dēļu grīda.
Doma ir likt silto grīdu apkuri. Uz dēļiem ieliek siltās grīdas caurules, starpas aizpilda ar grīdas reģipsi un aizlej ar pašizlīdzinošo masu. Nobeigumā uzliek grīdas flīzes. Vai šādi drīkst darīt? Ja nē, kā būtu jārīkojas?
Māja siltināta ar akmens vati un pēc plēves ir plānās 8 mm OSB loksnes. Vai var apmest ar dekoratīvo apmetumu, vai būtu jāizmanto kaut kas cits, lai būtu smuki?
Vēlos uzcelt pirti ģimenes vajadzībām. Saprotu, ka klasiskā guļbūve būtu labākais variants, bet šo arodu neesmu apguvis. Iepriekš uzcēlu saimniecības ēku un pāri palika gana kokmateriālu, lai būvētu karkasa sienas. Es gan šaubos par to piemērotību pirtij, jo temperatūras svārstības un tvaika daudzums ir stipri lielāks nekā, piemēram, dzīvojamā ēkā. Ja šāda veida sienas ir pieņemamas pirtij, varbūt ieteiksiet, kādu labāk siltināmo materiālu izmantot, un, gribētos, lai sienām ir arī kaut cik siltuminerce.
Dzīvoklis atrodas divstāvu mājas pirmajā stāvā. Māja ir mitrā vietā, saule iespīd reti, ēnas puse. Ir doma nomainīt grīdas, jo ir mitrums [nāk] no pamatiem. Kādus materiālus labāk likt pa kārtām? Pašreiz grīdas ir ļoti aukstas.
Ir neizmantota kūtiņa, kuru gribu pārvērst par pirtiņu. Kūtiņas sienas mūrētas no gāzbetona blokiem. Sienas biezums ir 20 cm. Gribu ietaisīt pērtuvi, mazgājamo telpu ar ģērbtuvi un atpūtas telpu.
Lūdzu Jūsu padomu: ar ko un kā siltināt ārsienas? Vai pērtuvē, kur ir mitrs gaiss, var nosegt siltinājumu ar koka dēlīšiem, vai pērtuves griesti var būt ar koka dēlīšu apdari?
Kur un kā varētu ierīkot ventilāciju?
Lūdzu, palīdziet izprast! Ja koka mājai ārsiena, kas ir viena no vannas istabas sienām [un vannas istaba tiek būvēta ar atstarpi no ārsienas], tajos 5 cm [atstarpes centimetros] liek nosūcēju uz mitruma sensora. Vai ir jābūt arī otram ventilatoram, kuru redz no telpas, vai nevajag? Logā iestrādāta Aereco ventilācijas ierīce arī būs!
Jaunai ēkai ir ielieti monolītā betona pamati (no pēdas - 1,2m augsti). Ir doma pamatus visā augstumā siltināt ar ekstrudēto putu polistirolu, un no ārpuses pa visu ēkas perimetru papildus piestiprināt 1m augstu ģeo membrānu. Vai minētajā izpildījumā ģeo membrāna nodrošinātu atbilstošu pamatu virsmas mitruma ventilēšanu vai arī putu polistirolu būtu jāstiprina tikai pamatu augšējā daļā, ļaujot ar smilti piespiestajai membrānai pieskarties bez putustirola atstātajai pamatu betona daļai?
Jautājums par koka mājas fasādes atjaunošanu. Māja ir vienstāvu, ar mansardu, celta 1940. gadā, no brusām 150x150 mm, koka karkasa māja. Abas puses apšūtas ar dēļiem 30 mm, vidū koku skaidu pildījums. Mainot jumtu segumu un spāres tika demontēta fasāde visam mansardam, līdz pirmā stāva logu augšai. Pagaidām mansardā skaidas aizstātas ar minerālo vati un priekšā pielikta vēja plēve.
Vēlme ir uzlikt visai mājai jaunu paspundēto dēļu apdari 18 mm. Jautājums - vai vecie apdares dēļi, kuri vēl joprojām ir ļoti labā stāvoklī (nesapuvuši, bez pelējuma vai kādiem citiem bojājumiem) ir jādemontē no pirmā stāva un visas skaidas jāaizstāj ar minerālvati? Vai tomēr drīkst atstāt veco fasādi pirmajā stāvā un uzlikt virsū pīrāgu:
pa virsu izlīmeņot 50 x 50 mm brusas,
aizpildīt ar minerālvati,
pāri uzsist difūzijas membrānu tiešā saskarsmē ar vati,
25 x 50 mm laktas,
18 mm paspundētus ārējās apdares dēļus (impregnētus un krāsotus)
Bēda mums tāda, ka virs garāžas esošai terasei laikam iemetusies sēne (brants) betonā. Betons plānā kārtā bijis uzliets pa virsu melnajam segumam (bituma?),tad flīžu līme un āra flīzes. Betons no malām jau sairis putekļos, noplēsām visu nost, flīzes, betona slāni, līdz tam ūdensnecaurlaidīgajam segumam. Smaka bija šausmīga. Vai varētu būt, ka ari zem seguma jau būtu bojāts? Bija doma likt virsū vēl vienu kārtu tā seguma, un tad terases dēļus. Vai tā būtu pareizi, vai darīt kā citādāk? Jo - pa to segumu nevarot staigāt. Varbūt ir kāds materiāls, pa kuru var staigāt?
Mājas pirmajā stāvā betona grīda, ap 10 cm. Sakiet, lūdzu, vai var kaut kā palīgtelpā nosiltināt šādu grīdu, lai ziemā nenāktu no grīdas aukstums? Pieļaujams mazliet palielināt grīdas augstumu. Vai likt ekstrodēto putu polistirolu, tad uz tā var flīzēt, vai tomēr kaut kā citādāk?
Vai koka grīdas siltināšanai pagrīdē var bērt oļus, 20-30 mm diametrā, vai lielākus? Jūs raidījumā skaidrojāt par koka grīdas aukstās pagrīdes siltināšanu.
Privātmāja, celta ~ 60-70. gados. Vēlos siltināt no ārpuses. Kā pareizi rīkoties? Situācija šobrīd: gar pamatiem iepriekšējais saimnieks pa perimetru salicis zilo putuplastu, armēts, nokrāsots melns (laikam ar mastiku) 60 cm plats, 5 cm biezs, 60 cm platumā, apkārt mājai apbērts ar smiltīm, virspusē oļi, pie ieejas mājā bruģēts laukumiņš. Putuplasts gruntī ~ 50 cm dziļumā, virszemē ~10 cm nosedzot pamatu un sienas daļu. Vienā vietā atraku, nogriezu putuplastu. Secināju, ka pamati ir 40 – 50 cm dziļi un augšpusē vienādā līmenī ar esošo grunts līmeni. Sanāk, ka cokola daļa ir zem grunts līmeņa. Ko darīt, kā būtu pareizi jārīkojas, kur sākt sienas siltināšanu un ko darīt ar pamatu daļu? Sienas izskatās, ka skaidbetona (redzamas skaidiņas, mīksts un diezgan labi drūp), biezums ~37 cm, augšpusē, kur sākas jumta daļa, koka vainags un jumts (no fasādes puses redzamas koka konstrukcijas). Kā pareizi siltināt, cik bieza vate būtu nepieciešama? Vai ar 100 mm pietiktu?
