Stāsts būs par Ziemassvētku tirdziņiem, kuri līdz ar Adventa laika iestāšanos katru gadu ver  savus vārtus tirgot gribētājiem un apmeklētājiem. Mūsdienās tā nav tikai vieta kur iegādāties dāvanas un visu svētkiem  vajadzīgo, tas lai paliek lielveikalu ziņā. Ziemassvētku tirdziņos gan liels, gan mazs var iegūt, sajust un izbaudīt svētku  noskaņu. Jāteic, ka šai ziņā  Latvijas Radio ļaudis ir īpaši priviliģēti, jo caur Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā nākas iziet vairākas reizes dienā. Arī es, katru rītu sasveicinos ar aitiņām zvēru aplokā un viņas man atbild ar draudzīgu „bēeē”. Labs garastāvoklis dienai  garantēts. Vakarā pēc daba Ziemassvētku tirdziņā  virmo piparkūku, ugunskuru un karstvīna aromāts, tā vien gribas pievienoties rosīgajam apmeklētāju pulkam. Interesanti ir pavērot pircējus, pārmīt kādu vārdu ar izdomas bagātajiem pārdevējiem, aplūkot  daudzveidīgos preču stendus, varbūt aizgūt kādu ideju Ziemassvētku dāvanu pagatavošanai, un noteikti apēst kādu cukurotu mandeli. Svētku gaidīšanas laikā katru gadu Rīgā Ziemassvētku tirdziņu noskaņu var baudīt vairākās vietās – Doma laukumā, Līvu laukumā, Kalnciema kvartālā, Centrāltirgū un citur.  Tirdziņi tiek rīkoti  gandrīz visās Latvijas pilsētās, katrā   ir  savas ierašas un tradīcijas.

Senajā Rīgā pirmie Ziemassvētku tirdziņi tika iekārtoti  Rātslaukumā – kādreizējā galvenā Daugavas tirgus vietā, bet kopš 20. gs. 20. gadiem Esplanādē. Arī toreiz, kā tagad, tirgošanās notika vienkāršās koka būdiņās, tās vienu pie otras uzstādīja gar krastmalu.

Mazliet lepnākās – tā dēvētās manufaktūras bodītēs, tirgoja visdažādākās preces. Katrs, ja vien maciņš to atļāva,  varēja apmierināt savu gaumi un vajadzību. Zemnieku sievas lūkoja pēc rupjas vadmalas svārkiem, bet pilsētas modes dāmas novērtēja smalkas zīda blūzītes.

Pieprasīta senās Rīgas Ziemassvētku tirdziņu prece bija īpašie iespieddarbi – sapņu tulki, dziesmu grāmatas, kalendāri un svētku kartītes. Kā toreiz, tā arī tagad, tirdziņos savus ražojumus piedāvāja prasmīgi amatnieki. Neizpalika arī svētku gardumi- rauši, medus, piparkūkas, cukurgailīši un karstās vafeļu tūtiņas. Greizās karuseļi, rosījās kumēdiņu rādītāji un ugunsrijēji. Tajā laikā tirgus, ne tikai Ziemassvētku, bija vieta un laiks kur sevi parādīt un citus apskatīt, kā arī uzzināt un pārrunāt jaunākos notikumus. 1930. gadā Rīgas valdības vīri pēkšņi paziņoja, ka Ziemassvētku tirdziņš vairs nenotiks, jo tā  ir pagātnes palieka. Tas izraisīja cilvēku neapmierinātību un sašutumu, tāpēc ātri vien šo dīvaino  lēmumu atcēla.

Pasaulē Ziemassvēku tirdziņi tiek rīkoti jau sen,  parasti tos iekārto pilsētas centrālajā laukumā vai līdzās kādai no  baznīcām.  Katrā valstī, tāpat kā Latvijā, tirdziņiem ir savas īpašās tradīcijas un piedāvājums. Viens no pirmajiem Ziemassvētku tirdziņiem pasaulē tika izveidots 1570. gadā Strasbūrā. Pie Strasbūras katedrāles uzstādīja svētku dekorācijas ar greznām Kristus piedzimšanas ainiņām. Neparasts ir Valkenburgas Ziemassvētku tirdziņš Nīderlandē, tas  izvietots alā kura, atrodas zem pilsētas. Dāvanas meklējot, vienlaicīgi var  apbrīnot  iespaidīgos sienu kokgriezumus un skulptūras. Bratislavas Ziemassvētku tirdziņš Slovākijā piedāvā noskatīties dzīvās izrādes un vienlaicīgi baudīt maizi ar cepeša taukiem un sīpoliem vai arī ar zosu aknām pildītas pankūkas. Kaislīgi šokolādes cienītāji noteikti novērtēs krāšņo Ziemassvētku tirdziņa piedāvājumu Briselē, Beļģijā. Vīnes 700 gadus senajā Ziemassvētku tirdziņā ikviens var justies kā greznā pasakā no kuras  negribas atgriezties. Savukārt, Ziemassvētku tirdziņā Gēteborgā, ja paveicas, var  noglaudīt īstu ziemeļbriedi.

Lai arī Latvijas Ziemassvētku tirdziņi krāšņuma un apjoma ziņā nekādi nevar sacensties ar Eiropas lielāko pilsētu vilinošo piedāvājumu, tie ir mūsējie. Te  Ziemassvētku vecītis bērnus uzrunās latviešu valodā, kad viņi ar mazajām rociņām bužina aitu biezo kažoku vai glauda garauša pūkainās ausis. Tikai te,  tā pa īstam, varam izgaršot īstus slandraušus, pelēkos zirņus un Ernas tantei nopirkt viršu medus burciņu. Un, kas zina, varbūt tieši Ziemassvētku tirdziņā mājo šī netveramā svētku sajūta.