Šajā nedēļā esam teātra zīmē, 27. martā atzīmējot starptautisko teātra dienu, bet šodien sveicienus sūtot Valmieras teātrim, kurš svin 95. jubileju.

Mēdz teikt, ka teātris ir Valmieras sirds, nešauboties es tam gribu piekrist, tā ir viena no nozīmīgākajām Valmieras vērtībām. Viens no profesionālākajiem teātriem Latvijā, īpaši akcentējot spēcīgās skatuves tradīcijas, piedāvājot plašu repertuāru un, pats galvenais, dodot skatītājiem to saliedētības sajūtu, kas valda teātra iekšienē. Teātra aura ir sirsnīga, draudzīga un kā saka viena no šī teātra aktrisēm Ilze Pukinska, tad, viņasprāt, veiksmes atslēga ir meklējama kolektīvā un spējā būt vienam par visiem un visiem par vienu.

Aktieru ansamblis saliedēts. Pateicoties ilggadējiem režisoriem, kas šeit strādāja. Teātrī strādā cilvēki un visi ir raduši vienas lietas labā. Tas pat nav vārdos definējams. Mēs turamies kopā, komentējam viens otra darbu, labvēlīgi. Mēs palīdzam, cik mēs varam. Varbūt tas iemesls, kāpēc tas tā ir, ir tas, ka mēs esam vairāk prom, esam spiesti saliedēties.

Teātris ciena un lepojas ar māksliniekiem un atzītām personām, kuras šeit darbojušās. Reiz savu artavu un darbu Valmieras teātrī ieguldīja režisors Oļģerts Kroders, pieminot un godinot viņu, teju pirms divām nedēļām Valmieras drāmas teātrī jau ceturto reizi norisinājās „Krodera pirmdiena” – Latvijas teātra saimes svētki, kuru laikā tiek pasniegta Krodera Balva, ko piešķir par spilgtu veikumu sezonas garumā. Režisors Pēteris Lūcis teātrī iemiesoja neatlaidību, ticību saviem un citu spēkiem un latvisko stāju, kas tur mīt joprojām. Tāpat teātrī darbojusies arī režisore Māra Ķimele, iestudējot labi zināmas izrādes, piemēram, „Pūt, vējiņi”! Valmieras Teātrim jau no senākiem laikiem raksturīgi ir dziļi darbi, drāmas un, ne par velti bieži iestudētas Rūdolfa Blaumaņa lugas.

Sarunājoties ar aktrisi Ilzi Pukinsku, uzzināju, ka Valmieras teātrī ir kāds vēsturiski nozīmīgs notikums, mums visiem tik labi zināmā dziesma „Saule. Pērkons. Daugava”, bez kuras nav iedomājami dziesmu un deju svētki, ir piedzīvojusi pirmatskaņojumu tieši Valmierā, jo šo melodiju komponists Mārtiņš Brauns rakstījis vienai no teātra izrādēm.

Valmieras teātrī iestudētās izrādes dziesma ir kļuvusi par visas Latvijas himnu, tagad arī Katalonijas, jo Valentīna Maculēviča iestudētajai izrādei Valmieras teātrī „Daugava”, tika rakstīta „Saule. Pērkons. Daugava” ar Māriņa Brauna mūziku. Un es nekļūdīšos, sakot, ka „Saule. Pērkons. Daugava” pirmatskaņojums ir bija tieši Valmieras teātrī.

Tieši šī melodija arī stāsta izskaņā, jo kā atzina Ilze Pukinska, šī dziesma ir ne vien nozīmīga Latvijas kontekstā kopumā, bet ļoti tuva un īpaša tieši Valmieras teātrim. Atzīmējot teātra 95.dzimšanas dienu, aktieri uzsver, ka pats svarīgākais teātrim ir skatītāji, to atzinība un aplausi. Latvijas Radio 2 teātrim vēl nezūdošu enerģiju, izdomu un darbu.