Šīs dienas raidījumā par 21. aprīlī atklāto tautastērpu centru, par „Seno klēti”, kur iespējams izzināt mūsu tautisko mantojumu - gan izšūšanu, gan aušanu, gan daudz citas amatniecības nozares, šeit iespējams apskatīt tautastērpu izstādi ar vairāk nekā 70 tautastērpiem, kas nākuši no mūsu novadiem. Latvieši ir unikāla tauta, jo mums ir saglabājies šis senais un tik ļoti vērtīgais mantojums, jo, piemēram, daudzās citās pasaules valstīs, gadiem ritot, šādas vērtības ir zudušas.

Lai arī Senā klēts darbojās jau kopš 1991. gada, tomēr ar svinīgu mirkli to atklāja 1995. gadā. Šo stāstu veidojot sarunājos ar Senās klēts dibinātāju Marutu Grasmani, kuras sirds deg mīlestībā un rūpē par mūsu tautas vērtībām, īpaši mūsu tautastērpiem. Maruta Grasmane stāsta par senās klēts aizsākumiem, unikālo mantojumu un to, kā tautastērpi tiks posti sagaidot Latvijas simtgadi.

„Valsts ieņēmumu dienestā ar piereģistrēšanas dokumentiem mēs darbību sākām jau 1991. gadā. Senā klēts sākumā darbojās daiļamatniecības pamatskolā, kuru dibināja un vadīja mans lietišķās mākslas vidusskolas kolēģis Leons Alksnis, un viņš mani uzaicināja tur darboties. 1995. gadā. 21. aprīlī ļoti skaistās, izremontētās un iekārtotās telpās Krišjāņa Barona ielā notika oficiāla publiska Senās klēts atklāšana. Šajā dienā tika atklāta arī 10 dažādu novadu tautastērpu pastāvīgā ekspozīcija, kas bija sarūpēta Senās klēts četros darbības gados. Atklāšanā piedalījās ļoti cienījami cilvēki, var teikt, ka tieši viņi stāvēja pie Senās klēts šūpuļa. Mūs sveikt bija ieradušies ļoti augsti viesi - Imants Ziedonis, Zaiga Gaile, Zviedrijas vēstniecības pārstāvji un citi. Kā piemiņas zīme no šī pasākuma viesiem bija dāvinātie etnogrāfiskie cimdi, un vairākiem viesiem tie redzami pat rokās uzģērbti. Turpinājumā sekoja jaudīga darbība nu jau vairāk nekā 25 gadu garumā, un šis darbs rezumējās manās divās grāmatās. Pirmā „Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana” un otrā grāmata „Latvieša cimdi”. Tātad, 1995. gadā ar 10 tautastērpiem atklāja Seno klēti, tagad kolekcija izaugusi līdz vairāk nekā 70 tautastērpu komplektiem no visiem Latvijas novadiem. Mēs esam unikāli ar to, ka mēs esam saglabājuši šo seno mantojumu. Daudzas pasaules valstis to ir pazaudējušas. Kad mēs bijām ar UNESCO uzaicinājumu Parīzē, tad mēs tikām ļoti apbrīnoti. Īpaši visi novērtēja mūsu smalkos izšuvumus, jo pasaulē tas vairs nav saglabājies. Jāsaka, ka labi jāpadomā vai ir pasaulē kāda valsts, kurā nebūtu ciemojušies ar mūsu tautastērpu izstādēm. 10. maijā atklāsim izstādi „Latviešu tautastērpi Latvijas simtgadē”, mēs gribam parādīt tērpu daudzveidību un palīdzēt iepazīt tērpus visiem, kas Latvijas simtgadē interesējās par tautastērpiem. Visus aicinām piedalīties arī 4. maija tautastērpu gājienā, kas šogad notiks jau trešo reizi. Aicinām paņemt līdzi arī rakstainus cimdus. Es domāju, varbūt ne tāpēc, ka būs auksts, jo šo dienu sola siltu un saulainu, bet tāpēc, lai iesaistītos akcijā „Cimdotā Latvija”, aicinot ikvienu sagaidīt Latvijas simtgadi rakstainos cimdos. 2018. gada 18. novembrī Rīgā (Krastmalā), tūkstošiem cilvēku sūtīs sveicienus Latvijai ar rakstainiem cimdiem. Rakstaini etnogrāfiskie cimdi ir īpaši. Prieks par grāmatas „Latvieša cimdi” lielo popularitāti, kas nu jau lasāma piecās valodās, šobrīd top vēl divi tulkojumi. Svētkos 18. novembrī sasildīsim sevi un Latviju rakstainos cimdos, godāsim tautastērpus.”