Ziemassvētki ir īpaši svētki. Ikvienam no mums. Rakstniekam Zigmundam Skujiņam tie ir vairāk nekā īpaši. Ziemas saulgrieži - laiks, kad pirms 91 gada viņam nākot šai saulē, mums  dāvāts viens no visu laiku izcilākajiem latviešu rakstniecības lielmeistariem.

Zigmunds Skujiņš katram no  mums ir savs. Un ikvienam viņš sācies savā laikā. Man - 1961. gadā, kad rakstnieka pirmais romāns "Kolumba mazdēli" bija platīna vērtē. Un kā visdārgākā rota tajā joprojām gulst autora dāvātais autogrāfs.

Es šobrīd neuzdrošinos  kulstīt faktu biezeni - neparastu vēsturisku un emocionālu notikumu te liku likām, arī iebrist viskrāšņāko epitetu jūrā ir riskanti - tā ātri izies no krastiem, tāpat komplimentu kanonādei diez vai ir vieta un laiks - tā dārdējusi vairāk nekā pusgadsimta garumā, Zigmundam  Skujiņam topot par vienu no  20. gadsimta  ievērojamākajiem, unikālākajiem un lasītākajiem rakstniekiem, kura darbi izdoti turpat 10 miljonos eksemplāru visā pasaulē. Tie tulkoti angļu, franču, vācu, krievu, poļu, bulgāru, gruzīnu, igauņu un daudzās citās valodās.

Savukārt, rūpi par savu dzimto - latviešu valodu rakstnieks allaž turējis vislielākajā cieņā un godā. Gadsimtu mijā viņš rakstīja: "Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Latvijas pastāvēšana ir atkarīga no tā, kādā valodā runā mūsu valstī! Mūsu pienākums un atbildība nākamo paaudžu priekšā ir visiem spēkiem aizstāvēt un balstīt pieminekli, ko ar savu mūža darbu tik skaisti izdarījis Endzelīns - latviešu valodu, vienu no vecākajām valsts valodām, kurai draud iznīcība." Vārdi, kas savu aktuālitāti nav zaudējuši arī šodien.

Skujiņš - nepārspējams sižeta un vārda mākslas meistars, arī jaunvārdu  radītājs, kā, piemēram - vaļasprieks, tālrunis, tālrāde un citi. Rakstnieka valoda - bagāta, krāsaina, melodiska, man gribētos sacīt, arī radiofoniska. Ne jau velti Zigmundam  Skujiņam  radio vienmēr ir bijis līdzās - gan tiešā gan pārnestā nozīmē - arī viņa savulaik vadītā Radio un TV padome turpat Doma laukumā vien bija…"Kas vispār ir radio?" - vaicā rakstnieks. Un pats arī atbild: "Tā ir tāda mistiska būve debesīs, kas lielā mērā uzbūvēta no balsīm. Šo radio celtni raksturo vesela plejāde cilvēku. Viņi dzina cauri šo grūto "Mikrofona" darbu, kas bija kolosāls. "Mikrofona"dziesmu konkursiem un koncertiem latviskā gara kopšanā bija svarīga nozīme, kas īsti novērtēta nav vēl joprojām."

Pats jubilārs savā bagātīgajā radošajā mūžā saņēmis gan vērtīgas balvas, gan smalkus ordeņus, bijis izvirzīts pat Nobela prēmijai, taču pati lielākā balva cienījamajam rakstniekam ir un paliek – savas tautas mīlestība. Bet dzimšanas dienas sveiciens lai izskan Lias Guļevskas vārdos: "Pārdomājot Zigmunda Skujiņa sacīto, no sirds vēlu, lai laiks, kas ved mūs pretī Latvijas simtgadei, ikvienā stiprina ticību labajam, stiprina ticību pašiem sev, kopā vairojot paļāvību uz Visaugstāko! Lai paturam prātā savu virsuzdevumu! Lai mūsu stāja, līdzīgi izcilajam vārda meistaram, ir stalta un gars - lepns un neievainojams."

Un, pievienojoties sacītajam, vēl piebildīšu, ka pavisam nesen  - rakstnieka 50. dzimšanas dienā Iļģuciema dienu līdzgaitnieks un tuvs kaimiņš Raimonds Pauls veltīja Zigmundam Skujiņam dziesmu ar drauga populārā romāna nosaukumu "Vīrietis labākajos gados". Lai, no sirds sveicot gaviļnieku, tā izskan – arī šodien !