Šīs dienas “Stāstu Rakstu” raidījumā par rakstnieku, mākslinieku, daudzu jomu talantu – Jāni Jaunsudrabiņu! Šis datums – 25.augusts, ir viņa dzimšanas diena, kurā jau vairāk nekā 100 gadus pieminam viņa peveikto, radīto un atstāto mums! Jaunsudrabiņš dzimis 1877.gadā un savas dzīves laikā devis vērtīgu pienesumu latviešu kultūrai, kultūras mantojumam.

Pirmā J. Jaunsudrabiņa publikācija bija dzejolis „Ziemas nakts”, kas 1896.gadā tika iespiests laikrakstā „Latviešu Avīzes”. Un tā, publikācija pēc publikācijas, dzejoļu krājumi, grāmatas, romāni, komēdijas, līdz brīdim, kad aptvert un saskaitīt vairs nevar, vien spējot daudzināt izdarīto.

Jaunsudrabiņa dramaturģijā ievērojamākā ir satīriskā traģikomēdija „Invalīds un Ralla” (izdota grāmatā un iestudēta teātrī 1934. gadā), kur izskan dziļi cilvēciska līdzjūtība cietējiem un asa apsūdzība bezjūtīgai, cietsirdīgai un divkosīgai sabiedrībai.

Spilgts Jaunsudrabiņa veikums ir trimdā sarakstītās un izdotās grāmatas - tēlojumu krājums „Bez dzimtenes” (1947.g.), kas rāda trimdinieku dzīvi svešumā. Visiem zināmajā  „Zaļajā grāmatā” rakstnieks atskatījās uz savām pusaudža gadu ganu gaitām dzimtajā pusē, savukārt darbā „Es stāstu savai sievai” vēstīts par bēgļu izjūtām un pieredzējumiem, aizbraucot no dzimtenes.

Nu jau daudzas latviešu paaudzes arvien jaunos izdevumos kopš mazotnes pavadījis Jaunsudrabiņš un viņa veikums, jo, kurš gan bērnībā nav lasījis vai dzirdējis par vienu no izcilākajiem latviešu bērnu literatūras darbiem – par “Balto grāmatu”!?

Tā iznāca ar paša autora savdabīgiem zīmējumiem. Viņa glezniecība, kurā valdīja ikdienišķi impresionistisks reālisms, nozīmes ziņā nevar mēroties ar literāro veikumu, bet laikabiedri par īpašu vērtību atzina "Baltās grāmatas" zīmējumus. Mākslas vēsturnieks Jānis Dombrovskis reiz teicis - "Tik dziļu bērnu psihes izpratni, atveidotu kristalizētās, bērniem saprotamās formās, nav uzrādījis vēl neviens latvju zīmētājs," viņš pasludināja "Balto grāmatu" par bērnu literatūras ilustrēšanas augstāko sasniegumu Latvijā.

Par maz, neizmērojami par maza laika šajā stāstā, lai runātu par Jāņa Jaunsudrabiņa veikumu, jo bez kādiem pārspīlējumiem, viņa atstāto kā neaptveramu vērtību ir  raksturojuši zināmākie un spilgtākie Latvijas talanti, Latvijas vērtības. Un Latvijas tautas vērtība ir arī Jaunsudrabiņš.

Pieminot Jaunsudrabiņu dienā, kurā viņam apritētu 140 gadu, un atvadoties no vasaras, sagaidot rudeni, kas tepat, tepat, ieklausīsimies Mirdzas Zīveres balsī, dziesmā “Ardievas vasarai”, kuru caurvij vārdi par mūžības grāmatām – par “Balto” un “Zaļo grāmatu”, jo tieši šādi varētu raksturot šos abus Jaunsudrabiņa veikumus.