Aprīlis kā jau katru gadu ir Putnu dienu mēnesis, un šogad Latvijas simtgades laikā, lielāks uzsvars tiks likts uz labākajām putnu vērošanas vietām visā valsts teritorijā.

Protams, galvenokārt, putnus vislabāk vērot dabas aizsargājamajās teritorijās, piemēram, Slīteres vai Ķemeru apkārtnē, kur ir speciāli šim mērķim ierīkotas vietas.

Kā jau katru gadu bez putnu vērošanas ekskursijām, tiek arī rīkotas dažādas radošās darbnīcas un taisīti putnu būrīši.

Savukārt atbildot uz jautājumu: „Kas tad īsti ir putnu vērošana?”. Jāsaka tā, ka tā ir vēlme pavadīt laiku dabā un kura, iespējams, vienā dienā pāraug azartā ne tikai vērot, bet arī atpazīt redzētos putnus. Putnudienas mājaslapā putnu vērotājs Andris Klepers norādījis:

„Putnu sugu saraksta veidošanu varētu pielīdzināt azartiskai kolekcijai, kurā tiek kolekcionēti stāsti un piedzīvojumi, kā katra no sarakstā iekļautajām sugām novērota.”

Un, lai varētu vērot putnus, noteikti ir nepieciešama optika, tātad binoklis, putnu noteicējs, šajā gadījumā ornitologu literatūra, kā arī svarīgs ir piemērots apģērbs.

Vērā jāņem, ka stāstu rakstos uzmanība tiks pievērsta melnajam stārķis. Viņam Latvijā pievērst uzmanību palīdz eksperiments „Dzīvības lidojums”. Tajā tiek sekots līdzi melno stārķu jeb gandru migrācijas ceļiem pa Eiropu un Āfriku, kā arī Latvija pie ligzdas Siguldā ir kamera, kurā ir iespējams tiešraidē vērot šo putnu.

Jāņem vērā, ka Latvijā kopš 1990. gada melno stārķu populācija ir samazinājusies divas reizes, savukārt citviet Eiropā, tieši pretēji, ir par palielinājusies, norādīts Latvijasdaba mājaslapā. Tiek lēsts, ka Eiropā ligzdo ap 8000, Āzijā ap 2000 līdz 3000, bet Dienvidāfrikā līdz pat pusotram tūkstotim.

Tomēr kā norādīts „Dzīvības lidojums” Facebook kontā, tad aprīlī aktualizēts arī varžu jautājums. Jo tās Latvijas ekosistēmā kļuvušas mazāk. Un atbildot kāpēc tās ir svarīgas, daļēji tāpēc, ka no tām pārtiek stārķi, to skaitā melnais.