Lielais Kristaps – šo vārdu salikumu dzirdot, kādam prātā ienāks Latvijas kino balva, bet kāds cits atcerēsies šepat Daugavmalā esošo Lielā Kristapa koka figūru vai pašu teiku par Lielo Kristapu.

No mutes mutē nodotā teika vēsta, ka sensenos laikos pie Rīdziņas upes ietekas Daugavā dzīvojis kāds milzis. Ja ļaudis gribējuši upei pāri tikt, milzis tos pacēlis plecos un pārnesis, jo tolaik nav bijis ne plosta, ne tilta. Kādā tumšā naktī milzi uzmodinājušas skaļas raudas: otrajā krastā lūdzies kāds nosalis bērns, lai viņu pārnes upei pāri. Milzis pārbridis upei, paņēmis mazo plecos un aiznesis uz savu alu, kur noguldījis un apsedzis. Otrā rītā bērns bijis pazudis, bet guļas vietā atrasta kaudze zelta naudas, par ko uzcelta Rīgas pilsēta.

Cita teikas versija apgalvo, ka mazais puisītis bijis pats Kristus bērns un par šo nešanu Kristaps ir iekļuvis pat svēto kārtā – lai vai kā tur bijis, Kristapa tēls Daugavmalā ir stāvējis jau tālajā 16.gadsimtā un kā labvēli to īpaši godinājuši mūsu senči – latviešu pārcēlāji, plostnieki, krāvēji un nastu nesēji.

Savukārt senākā līdz mūsu dienām saglabājusies Lielā Kristapa koka skulptūra ir izgatavota 17.gadsimta beigās, Daugavmalā tā stāvējusi līdz 1919.gadam, bet tagad vairāk nekā divus metrus augstā figūra ir aplūkojama Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā.

Bet vieta Daugavmalā tukša nav palikusi – pirms divdesmit gadiem, 1997.gada 21.jūnijā, tur novietota tēlnieka Ginta Upīša izgatavotā Lielā Kristapa statuja, kas mums rāda to pašu vīru ar mazo puisīti uz pleca un nūju labajā, bet lukturi – kreisajā rokā. Tāpat kā iepriekšējā, arī šī skulptūra ir gatavota no priedes koka bluķa, vien mājiņa mūslaiku Kristapam ir modernāka, jo izgatavota no bruņustikla.

Interesanti, ka Kristapa vārds Latvijas kalendārā parādījās vien 1817.gadā un īsti populārs tas ir kļuvis vien nesenā pagātnē – tā deviņdesmitajos Kristaps bija populārāko vārdu piecniekā, mūsu dienās gan nokrītoties līdz divdesmit otrajai vietai.

Vēl piebildīšu, ka Lielais Kristaps ir iemūžināts ne tikai kokā, bet arī mūzikā – tā pirms pieciem gadiem Jānis Strazds sacerēja dziesmu ar Jāņa Petera dzeju „Grēcinieka lūgšana pie Lielā Kristapa” un tajā dzirdēsim Andri Ērgli un Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jaukto kori „Laiks”.