Man ne reizi vien nācies pabūt gan Kino, gan Fotogrāfijas muzejā, tomēr visbiežāk esmu iegriezies turpat netālu Vecrīgā  esošajā Latvijas Sporta muzejā. Un ikviens apmeklējums manī uzjundījis  tālas un smeldzīgas atmiņas, kas saistās ar šī muzeja pirmsākumiem. Te jāatgādina, ka ideja par Sporta muzeja izveidi radusies jau 20. gadsimta 30. gados, kad cirka atlēts Kārlis Vītoliņš savas sporta relikvijas nodeva sporta vēstures entuziastam un kolekcionāram Voldemāram Šmidbergam. Viņš  kopā ar savu kundzi Helēnu mita mazā namiņā Augļu ielā - Pārdaugavā, kas bija visdažādākās sporta atribūtikas pārblīvēta. Gatavojot radio reportāžas, te iegriezos itin bieži, allaž sastopot profesionālu sporta izpratni, neviltotu sirsnību, patiesu iejutību un atsaucību. Gadiem ritot, ģimenes lokā tika nolemts unikālo, bagātīgo  kolekciju atdāvināt valstij, kas, klātesot rajona Sporta komitejas priekšsēdētājam Mārtiņam Pagodkinam ar domu biedriem,1974. gadā tika arī notariāli akceptēts.

Kādu laiku ekspozīcija atradās fabrikas "Aurora" telpās, bet 1990. gada 1. janvārī atklāja Latvijas Sporta muzeju, kā pamatā bija Šmidberga mūža veikums - aptuveni 10'000 unikālu vēsturisku vienību. Jāpiebilst, ka 1992. gada februārī muzejs iekārtojās nesen restaurētā Vecrīgas ēku kompleksā, un kopš 2001. gada tas atrodas Alksnāja ielā 9, kur, starp citu, sākotnēji bija paredzēts ierīkot restorānu "Šcecina".

Muzejs - tā ir mūsu valsts fiziskās kultūras un sporta vēsture. Kausi, medaļas, apbalvojumi, afišas, sporta inventārs, fotogrāfijas, audio un video materiāli, periodiskie izdevumi laikposmā no 19. gadsimta vidus līdz mūsdienām, bagātīga sporta bibliotēka, iespējas uz vietas nodarboties ar dažādām aktivitātēm. Te notiek fotomākslas izstādes par sporta tematiku, tikšanās ar izciliem sportistiem, piemiņas  sarīkojumi, arī tematiski pasākumi par nozīmīgiem sporta notikumiem, kā, piemēram, gada nogalē Andra Staģa vieglatlētikas vēstures 2. daļas prezentācija.

Vērienīga un neparasta  bija izstāde par godu Uļas Semjonovas 65 gadu jubilejai "Es mīlu šo spēli", šķiet, ka te pirmo reizi varēja redzēt tik intersantu, lietām bagātu atskatu leģendārās basketbolistes veikumā. Daudzi droši vien atceras izstādi "Pasaules skeletona karaļi Martins un Tomass Dukuri", tāpat ir bijusi aplūkojama arī titulētākā Latvijas paralimpieša Aigara Apiņa izstāde "Optimists - paralimpiskais čempions Aigars Apinis", un kur nu vēl vēsturiskais atskats uz 31. Olimpiādes spēlēm "Rio 2016" atsaucot atmiņā 32 Latvijas olimpiešu startus trīspadsmit sporta veidos Brazīlijā.

Šādi varētu turpināt vēl un vēl… Bet Sporta muzeja veikums nav vārdos izsakāms vai naudā mērāms, tas patiešām veic svētīgu darbu, pētot vēsturi, fiksējot šodienu un spodrinot Latvijas  sporta tradīcijas.