Valsts svētku nedēļā stāsts būs par Latvijas nacionālo putnu - balto cielavu. Cielaviņa ir katras kārtīgas latviešu lauku sētas neatņemama un pilntiesīga sastāvdaļa. Mazo dziedātājputniņu var  viegli  atpazīt pēc melnbaltā krāsojuma un melnās ”cepurītes”. Tas veikli skraida pa zemi un apstājoties šūpo garo asti – augšup lejup. Cielava ir iekļauta zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtā. Apveltīta ar slaidu, aptuveni 16,3 - 19 cm garu ķermeni, uzkrītoši garu asti, garām kājas un īsu, tievu knābi. Cielavas astīte sastāda pusi no putniņa garuma. Skaists, viegls, ātrs un graciozs ir putniņa lidojums.

Baltā cielava mājo ne tikai Latvijā - tā ir viena no desmit pasaulē sastopamajām un viena no četrām Latvijā sastopamajām cielavu sugām. Baltā cielava ir gājputns, kas ziemas pavada siltajās zemēs. Latvijā cielava atgriežas aprīļa sākumā.

Bet kā šis mazais, smuidrais lidonītis, kurš katru pavasari, vasaru un rudeni ar savu straujo tekalēšanu priecē mūs nokļuvis Latvijas nacionālā putna godā?. Vai mūsu ornitologi  izraudzījušies tiešām vislatviskāko putnu?

Japānas galvaspilsētā Tokijā 1960. gada maijā notika Starptautiskās putnu aizsardzības padomes  XII konference. Lai vērstu lielāku uzmanību dabas aizsardzībai, pasaules valstīm  ieteica izvēlēties savas valsts „nacionālo putnu”.

Tā kā daudzas valstis jau bija  izvēlējušās lielu skaitu Latvijā labi pazīstamo un populāro putnu sugu. Anglija- sarkanrīklīti, ASV - baltgalvas ērgli, Zviedrija - melno meža strazdu, Austrijā - bezdelīgu. Arī Latvijā  redzamāko putnu balto stārķi jau bija „paņēmušas” vairākas citas valstis. Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības un citi ornitologi 1965. gadā lēma par Latvijas nacionālo putnu atzīt balto cielavu ar domu, ka katrs ir redzējis cielaviņu. Putniņš vienmēr uzturas atklātās teritorijās - lauku sētās, ciematos un pat lielās pilsētās. Latvijas lēmumu Starptautiskajā putnu aizsardzības padomē apstiprināja 1969. gadā. Tā baltā cielava kļuva par mūsu lepnumu- Latvijas nacionālo putnu.

Lai gan cielava neizceļas ne ar krāšņu tērpu, ne ar skanīgu dziesmu,  tā pamatoti ir iemantojusi  iedzīvotāju labvēlību. Mazais putniņš nepārtraukti atrodas kustībā, bet mums liek bieži apstāties, pavērot un pasmaidīt.  Dainās jau izsenis apdziedāts cielaviņas smuidrais augumiņš un graciozā tekalēšana, tā raksturoja meitu labās īpašības - čaklumu, iznesību un citas. Latviešiem ir vairāki simti tautasdziesmu kurās minēta cielaviņa. Arī Latvijas Radio dziesmu krātuvē ir ne mazums ierakstu kuros daudzināts Latvijas nacionālais dziedātāj putniņš.