Latvijai -100. Latviešu teātrim -150. Kaut gan muzikālo tradīciju pirmsākumi Latvijā saistāmi jau ar 18. gadsimta otro pusi, kad Kurzemes hercogistē notika pirmās muzikālās izrādes un Rīgā uzstājās pirmās ceļojošās operas trupas.

Senākais Rīgas teātris ir 1782. gadā dibinātais 1. pilsētas - vācu teātris, kura repertuārā bija gan dažādi koncerti gan operas izrādes. Te strādāja izcilais vācu komponists Rihards Vāgners, koncertēja Ferencs Lists, Antons Rubinšteins, Hektors Berliozs un citas muzikālas personības.

Teātris darbojās t.s. Muses namā, kur zālē bija ap 500 skatītāju vietu. Kad tika uzcelta jauna teātra ēka, kuru atklāja ar Frīdriha Šillera "Vallenšteina nometnēm" un Bēthovena "Fidelio", tajā jau bija ap 2000 skatītāju vietām. Taču 1919. gadā pēc Andreja Upīša rīkojuma uz šo namu pārcēla Latvijas Nacionālo operu.

Ja ir runa par izrādēm latviešu valodā, tad pirmā no tām notika 1868. gada 2. jūnijā,un tā bija Ludviga Holberga komēdija "Žūpu Bērtulis", kas vēsta par zemnieku, kurš pēc pamošanās no reibuma iedomājies sevi par muižnieku, šajā joku lugā galvenais uzsvars ir likts uz žūpības apkarošanu. Šo lugu uzveda Rīgas Latviešu teātra trupa, kas bija pirmais profesionālais latviešu teātris, savu darbību ,tātad, uzsākot 1868. gadā. 40 gadus tas darbojās Latviešu biedrības aprūpē, vēlāk –patstāvīgi. Sākotnēji gan tas bija amatieru teātris, bet 1880. gadā kļuva par profesionālo teātri. Kad 20. gadsimta sākumā Latviešu biedrības ēka nodega, teātra darbība uz kādu laiku aprima, līdz tas pārvācās uz koka ēku - aiz tagadējā Nacionālā teātra, un tur strādāja līdz 1818. gada ar nosaukumu Interimteātris. Te notika Aspazijas, Annas Brigaderes, Rūdolfa Blaumaņa lugu pirmizrādes, kā arī tika iestudēta pasaules klasika, un šeit notika arī pirmās operu un operešu izrādes latviešu valodā.

Jāatgādina, ka 1993. gada 2. jūnijā atklāja pirmajai teātra izrādei veltītu sarkanbrūnu granīta laukakmenī veidotu piemiņas zīmi, kuras autors ir tēlnieks Oļegs Skarainis, un kopš 2000. gada tā atrodas pie Kongresu  nama.

Turpat blakus mīt  Latvijas Nacionālais teātris.kas 1902. gadā dibināts kā otrais pilsētas teātris,un 1919.gadā ieguvis Nacionālā teātra nosaukumu.Tas notika 30. novembrī ar Rūdolfa Blaumaņa lugas "Ugunī" pirmizrādi Alekša Mierlauka režijā, drīz par teātra direktoru kļūstot Rainim.

Tolaik visspēlētākās izrādes  bija "Mērnieku laiki", "Spēlēju dancoju", "Jāzeps un viņa brāļi", "Maija un Paija"un citas, par izrāžu izrādi kļūstot "Skroderdienām Silmačos", kas izvērtās par skaistu ikgadēju tradīciju vasaras sākumā, un tā tas turpinās vēl šo baltdien.

Jāatgādina, ka tieši Nacionālā teātra ēka bija tā, kur 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika.

Latviešu teātra vēsture ir bijusi raiba, krāšņa , bagāta, un patīkami apzināties, ka teātris bijis un joprojām ir viena no mūsu tautas cildenākajām garīgajām vērtībām.