Šodien stāstīsim par Latgales Velnezeru jeb Čertoku. Šīs nelielais ezers atrodas Grāveru silā, aptuveni 10 kilometrus no Aglonas un izceļas ar dzidro zilganzaļas krāsas ūdeni. Tas ir dziļš un tajā ne ietek ne iztek avota vai upes ūdens.

Dažādi nostāsti vēsta, ka rudens lapas, kuras tajā iekritušas nevis satrūd, bet paliek kā iekonservētās. Arī dzīvnieku un augu daudzveidība šajā Latvijas vietā nav tik bagātīga kā citviet.

Apkārtējiem, kuri te dzīvojuši, ezers neviļus radījis dažādas asociācijas ar „velnu”.   Teju vai katrs apkārtnes iedzīvotājs var ko pastāstīt par Čertoku.

Interesanti, ka tuvākā ezera apkārtnē, kas būtu ap 3 - 4 kilometriem, neviens cilvēks nav dzīvojis. Viņi norādījuši uz to, ka nav spējuši ilgstoši pie ezera uzturēties. Tāpat šeit cilvēki bieži nomaldījušies, tā arī ezeru neatrodot.

Taču zinātnieki, kuri izpētījuši šo vietu, cilvēku, dzīvnieku un dabas izvairīšanos no Velnezera tolaik izskaidrojuši ar radona gāzi. Turklāt tiek uzskatīts, ka arī paša ezera izcelsme ir īpaša, jo tas veidojies kā meteorīta krāteris.

Līdz ar to Latgales Velnezers jeb Čertoks, kurš ir iekļauts dabas liegumā, bez priežu mežiem, nelieliem purviem un pauguriem 53 ha platībā, ir galvenā dabas lieguma vērtība, jau kopš 1977. gada.

Tomēr mūsdienās pie ezera ierīkotas atpūtas vietas ar galdiņiem un soliņiem, kā arī ugunskura vietas, tādējādi šīs vietas apskates ir katra paša cilvēka izvēle un visticamāk, šī vieta nav arī kaitīga cilvēka veselībai.

Vairāk par to, kāds ir ezers un kāpēc tas aizvien urda cilvēkos interesi, klausieties dabas izglītības centra "Rāzna" vadītājas Regīnas Indriķes komentārā.

„Ezera platība ir tikai divi hektāri, bet tas ir pietiekami dziļš, aptuveni 18 metri. Tajā spoguļojas ne tikai priežu mežs, kurā ir aizsargājami augi, bet arī cilvēki, kuri šeit lasa sēnes un ogas. Atkarībā no gadalaika, ezers maina arī savu krāsu no gaišas līdz tumšai. Iespējams arī tādēļ, cilvēkiem šeit rodas dīvainas sajūtas. Un, protams, arī nostāsti par velnu, vilina cilvēkus uz šejieni.”