Fragments no lugas - klausieties audio pielikumā

Ar šādu melodiju ieskanas tradicionālā Jāņu laika nemirstīgā klasika – Rūdolfa Blaumaņa luga „”Skroderdienas Silmačos”.

Domāju, ka ikviens piekritīs, ka Jāņi un Līgo svētki nav iedomājami bez šīs lugas. 

Un tā saistās ne tikai ar Jāņiem, bet ar latviešu tradīcijām. Pamatu pamatā luga slēpj seno un latvisko mantojumu. Tajā iemūžināti tautas ticējumi un nostāsti. „Skroderdienas Silmačos” ir vienīgā luga, kur Jāņi nav tikai dancošana, jautrība un raiba svinēšana, bet svētki šeit rādīti kā ļoti būtisks rituāls. Luga sastāv no trīs cēlieniem un sešām bildēm, un katrai no bildēm ir savs nosaukums. Pats autors, Rūdolfs Blaumanis, savu darbu visai necili nodēvējis par “sadzīves skatiem ar dziedāšanu sešās bildēs”. Lugas pamatā ir dinamisks dzīves plūdums ar dažādiem atgadījumiem un sarežģījumiem. Darbība notiek Silmaču mājās, tradicionālā 19. gadsimta beigu latviešu lauku sētā. Darbības spilgti ataino gatavošanos saulgriežiem un Līgo svētkiem.

Fragments no lugas - klausieties audio pielikumā

Lai arī mums ierasts šo iestudējumu skatīties un par to atcerēties Vasaras saulgriežu laikā, izrādās, pirmizrādi iestudējums piedzīvoja kādā aukstā ziemas dienā, tālajā 1902.gada 30.janvārī Rīgā, Latviešu biedrības teātrī.

Kas interesanti -  pēc lugas pirmizrādes tā saņēma ārkārtīgi lielu kritiku. Visskarbākie vārdi izskanēja no Jāņa Asara.

Kritikas dēļ pēc pirmizrādes „Skroderdienas Silmačos” iestudējums piedzīvoja vairs tikai 2 reizes, to uz brīdi izslēdza no repertuāra. Atjaunotās „Skroderdienas Silmčos” iestudēja vēlāk - 1907.gadā.

Daudzi prātoja kādēļ tā? Kādēļ tāda kritika? Izskanēja vairāki varianti, viens no tiem neiedziļināšanās un dziļākā būtība neizpratne. Citi prātoja par tā laika aktierspēli, jo tā laika mākslinieki esot mācījušies vācu skolā un spēlēja ļoti, ļoti teatrāli.

Blaumanis kritiku esot atcerējies vēl ilgi, bet bijis pārliecināts par to, ka luga esot bijusi vajadzīga. Tā ir visvairāk spēlētā luga visā latviešu teātra pastāvēšanas vēsturē.

Fragments no lugas - klausieties audio pielikumā

Liktenis tā bija lēmis, ka Blaumanim bija jāaiziet no šīs pasaules, nesagaidot „Skroderdienu” uzvaras gājienu, jo tiki pēc rakstnieka nāves luga tika atzīta, spēlēta gadu no gada, veidojot ar vien jaunus iestudējumus, pulcējoties ar vien jauniem aktieriem. 

„Skroderdienas Silmačos” ir luga, kas dzīvo cauri laikiem un nu jau gadu simtiem.