Latvijā ir 13 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, no kurām  4 ir dabas rezervāti. Divi atrodas Kurzemē, pa vienam Latgalē un Vidzemē. Šodien dosimies uz Kurzemi, kur neklātienē viesosimies Latvijas otrajā visvecākajā – Grīņu rezervātā, kurš pirms pāris gadiem svinēja 80. jubileju. Rezervāta teritorija veido trijstūri starp Pāvilostu, Saku un Ziemupi. ”Sakas draudzē uz Ziemupes pusi ir tukši apgabali – virsāji un purvi, kur tālu nav redzams neviens koks,” tā šo teritoriju attēloja kādā  1805. gada ceļojumu aprakstā. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā uz mazapdzīvoto Sakas pagastu, lai veidotu jaunsaimniecības, pārcēlās  ģimenes  no Latgales. Līdz ar to sākās aktīva saimnieciskā darbība, jaunie zemnieki raka grāvjus, cēla ēkas, dedzināja virsājus un iekopa zemi. Tomēr tradicionālai lauksaimniecībai dabas apstākļi nebija piemēroti, un liela daļa latgaļu zemnieku pieņēma lēmumu un valsts piedāvājumu  pārcelties citviet. Pēdējā brīdī  dabas pētnieki cēla trauksmi un ierosināja vēl nepārveidoto piejūras zemienes teritoriju, kur sastopami unikāli, reti augi, pārņemt valsts aizsardzībā. Grīņu dabas rezervātu Latvijas valsts dibināja 1936. gadā. Toreiz tā teritorija bija tikai 700 hektāri.

Vārds “grīnis” Sakas pusē nozīmē ieplakas mežos starp uzkalniem jeb kalvām. Grīnis pavasaros un rudeņos applūst, bet vasarās izkalst. Ir divi grīņu tipi – viršu un zāļu grīnis. Latvijai neparastais meža tips – grīnis ir tikai dažviet Latvijas Baltijas jūras piekrastē.

Nabadzīgais grīnis, kur aug retas priedes un bērzi, mijas virsājiem.  Tajā mājvietu radušas retas augu sugas, viena no tām ir grīņu sārtene - atlantiskā perioda augs, Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ļoti reti sastopams, tāpēc iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā. Tas ir ēriku dzimtas no 10 līdz 40 centimetru augsts sīkkrūms, kurš vasaras vidū uzzied sārtiem ziediņiem un zaru galos kārtojas čemuros. Neparasti ir tas, ka uguns, kurš mežam nodara lielu postu, ir grīņu sārtenes labākais „draugs”, jo tā nespēj konkurēt ar citiem augiem. Lai sārtenes dzīvotni saglabātu, nepieciešama zemsedzes kontrolēta, plānveida dedzināšana, to balstoties uz citu valstu pieredzi iesaka dabas pētnieki.

Kopumā  grīnī aug 33 reti sastopami  augi. Piemēram: bezdelīgactiņa, sīpoliņu donis, balzāmkārkliņš un citi. Dabas rezervāta platība šobrīd ir 1454,9 hektāri, tā  ir teritorija, kurā cilvēki nedrīkst iejaukties,  -  lasīt augus, sēnes, kurināt ugunskurus. Šo mūsu zemes neskartās vides unikālo, askētiskās  dabas stūrīti  mēs var apmeklēt, iepazīt un baudīt  tikai zinoša speciālista pavadībā.