Šodien stāsts par Latvijas augstāko kalnu - Gaiziņkalnu jeb saukts arī par Gaiziņu. Tā absolūtais augums virs jūras līmeņa ir 311,94 metri. Kalns atrodas Madonas novadā.

Gaiziņš var lepoties arī ar cienījamu vecumu, ģeologs Vitālijs Zelčs to novērtējis ap 16 000 gadu.

Gaiziņkalna virsotnes aizsardzība tika sākta 1957. gadā, divdesmit gadus vēlāk tika ietverts viss kalns. 1987. gadā tika izveidots Gaiziņkalna dabas parks. Tas ietilpst arī Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū. Parka teritorija aptver arī Vidzemes augstieni ap Gaiziņkalnu. Tā apkārtējie pauguri ir ar stāvām nogāzēm, kas noaugušas ar mežu. Teritorijas mežainums tiek lēsts ap 70% no parka platības. Tie galvenokārt ir eglāji vai nelielas ozolu vai bērzu birzis.

Gaiziņkalna parka teritorijā un tās tuvumā atrodas puse no 25 Latvijas augstākajām virsotnēm, kas pārsniedz 270 metrus virs jūras līmeņa. vai arī ir augstākas.

Tāpat parka teritorijā atrodas Talejas un Viešūras (sauktas arī par Kaķīša) ezeru, kā arī ir vairāki nelieli un sīki ezeriņi.

Latviešu rakstnieks un skolotājs viens no brāļiem Kaudzītēm – Reinis Kaudzīte ir „Baltijas vēstnesī” rakstījis, ka „uz Gaiziņa, tāpat kā uz Bākūža kalna, kas ir 17. augstākais kalns Latvijā, atrasti lini, gandrīz pašā augstumā iesēti un diezgan kupli augoši. It kā uz pašas Gaiziņa muguras būtu novilkta auglības un jaukuma robeža.”

Arī viens no pirmajiem latviešu botāniķiem, kā arī novadpētniekiem - Jānis Ilsters Gaiziņam veltījis dzejoli.

Ar godbijību sveicu tevi, sirmais

Tu stingrais pīlārs, vecais Gaiszinis;
No Latvju zemes augstumiem tu pirmais,
Kas galotni tik augstu pacēlis.

Mums ir ar ko lepoties. Un ir arī svarīgi ikdienā teikt vienam otram labus vārdus. Lai iedrošinātu teikt un būtu to arī kam novēlēt, lai skan dziesma „Lai būtu kam novēlēt” – soliste Māra Krievkalne.