Šodien, 8. oktobrī, 13. Saeimas vēlēšanu kaislības pamazām sāk pierimt, mūsu ievēlētās partijas sāk sarunas par koalīcijas veidošanu, un agrāk vai vēlāk darbu sāks arī jaunā Saeima.

Kā mēs zinām, Saeimas galvenais darbs ir likumu pieņemšana, un visiem droši vien ir zināms, ka Latvijas likumus un normatīvos aktus var atrast portālā likumi.lv. Tomēr tikai retais zina, ka šī portāla uzturētājs – Latvijas Republikas oficiālais izdevums „Latvijas Vēstnesis”, ir dzimis 1918. gada 7. decembrī - tātad vien divas nedēļas pēc Latvijas valsts dibināšanas, un savu simto jubileju svinēs vienā gadā ar Latvijas valsti.

Tāpēc šai reizē aicinu jūs doties īsā ekskursijā pa mūsu valsts oficiālā laikraksta vēsturi, kuru vadīs „Latvijas Vēstneša” valdes priekšsēdētāja Daina Ābele:

„Viens no pašiem pirmajiem darbiem, ko neatkarīgās un tikko dibinātās Latvijas valsts pagaidu valdība izdarīja, ir - nodibināja savu oficiālo laikrakstu. Tolaik tā bija vitāla nepieciešamība, jo šobrīd mēs visi zinām skaisto valsts dibināšanas fotogrāfiju uz Nacionālā teātra skatuves 18. novembrī, bet jāsaprot, ka toreiz gandrīz neviens nezināja, ka šāda Latvijas valsts Rīgā ir nodibināta.

Tāpēc 1918.gada 7. decembrī tika pieņemts lēmums „izveidot valdības orgānu zem nosaukuma „Pagaidu valdības vēstnesis””. Pirmie laikraksta numuri iznāca 5000 eksemplāros, savukārt pirmajā laikrakstā svarīgākais lēmums, kas tika darīts zināms Latvijas iedzīvotājiem, bija par Latvijas valsts dibināšanu.”

Interesanti, ka „Valdības vēstnesis” turpināja iznākt līdz 1940. gada augustam – tātad arī padomju okupācijas laika pirmajos mēnešos. Te liels nopelns bijis tā galvenajam redaktoram Āronu Matīsam, par kura kapavietu Lielajos kapos rūpējas tagadējais laikraksta kolektīvs.

„Latvijas Vēstneša” redakcijā atrodas arī rūpīgi glabāti „Valdības vēstneša” izdevumi, un pēc mana lūguma valdes loceklis Dainis Mjartāns ieskatījās 80 gadu senā laikraksta eksemplārā:

„Mums priekšā tagad nolikts „Valdības vēstneša” numurs 227, kas iznāca 1928. gada 6. oktobrī. Šeit var redzēt, kā Latvijas valsts attīstās, ļoti daudz pirmās nepieciešamības lietas tiek iepirktas - piemēram, lai atjaunotu Valmieras - Matīšu šoseju, jāiepērk 2800 kubikmetru laukakmeņu. Ļoti interesanti ir apskatīties izsoles, kur Tautas labklājības ministrija kaut ko iepērk, piemēram, valsts zīdaiņu patversme Liepājā iepērk gultas, skapjus, krēslus un tā tālāk…

„Valdības vēstnesī” ir tā nepastarpinātā informācija, ko valdība nodod iedzīvotājiem, piemēram, 1927. gadā tika pieņemti  noteikumi par jaunatnes pasargāšanu no sēnalu un neķītrību literatūras un šeit ir saraksts - vairāki izdevumi, kurus jāizņem no tirdzniecības - „Melnā neļķe”, „Bubļički”, nedēļas žurnāls „Buģiļņik”, kas laikam atstāja negatīvu iespaidu uz jaunatnes prātiem, kā uzskatīja izglītības ministrs Tentelis.

Arī mēs „Latvijas Vēstnesī” publicējam izsoles, tādas bija arī tai laikā un ir interesanti, ka, piemēram, Rīgas preču stacija izsolīja neizņemtas "mucas ar siļķēm – sālītas, 81 kilogramu", kā arī "rokas bagāžu, atstātu Ārlavas stacijā",  tiek pārdota arī "viena veca auto riepa, atrasta Žīguru stacijā.”

Ja no 80 gadu senas pagātnes pārceļamies uz nesenāku, tad līdz ar Latvijas Republikas atjaunošanu tika izlemts atjaunot arī valsts oficiālo laikrakstu, un pirmais „Latvijas Vēstneša” numurs iznāca 1993. gada 25. februārī.

Vēl daži interesanti nesenas vēstures fakti – „Latvijas Vēstnesis” bija pirmais tīmeklī lasāmais laikraksts, kura interneta versija tika palaista 1996. gadā. Tāpat „Latvijas Vēstnesim” pieder arī Latvijas smagākā laikraksta gods, proti, 2004. gada 1. maija izdevumā bija 316 lappuses, un tas svēra teju kilogramu, jo tajā bija publicēti likumi Latvijas dalībai Eiropas Savienībā.

Vēl jāpiebilst, ka no 2013. gada „Latvijas Vēstnesis” vairs netiek izdots avīzes formātā un ir lasāms vien tīmeklī, tāpat kā jau minētie likumi.lv un vēl viena „Latvijas Vēstneša” atvase – „LV portāls” ar likumu skaidrojumiem un viedokļiem par likumu piemērošanu.

Kā redzams, Latvijas valsts un tās oficiālais vēstnesis ir bijuši nesaraujami saistīti vēsturē un tādi tie paliks arī nākotnē – par to ir pārliecināta „Latvijas Vēstneša” valdes priekšsēdētāja Daina Ābele:

„Jebkurai valstij ir svarīga komunikācija ar saviem iedzīvotājiem, tāpēc viss, ko es varu vēlēt Latvijai - vismaz vēl nākamos simts gadus un arī tās oficiālajam izdevumam un vēstnesim arī simts gadus, jo „Latvijas Vēstnesis” nevar pastāvēt bez Latvijas valsts, savukārt Latvijas valsts nevar pilnvērtīgi pastāvēt bez „Latvijas Vēstneša.”