Šķelmīgs smaids un piparots joks - ilga mūža garants. Kā kulaks uz acs. Piemēri? Lūdzu - skatuves lielgars Ēvalds Valters - 100, latviešu komiksa tēvs Jānis Dreslers - tuvu 80, viņa dižākais pēctecis Valdis Artavs -90! Vai man dieniņ, un tieši šodien, kad gribot negribot jāsecina, ka pie viņa dziļi raktās smieklu un humora akas esam veldzējušies vismaz pusgadsimta garumā. Nu, gluži kā tie 3 runči, peles alā lūkodamies.

Dziesmas fragmentu klausieties audio pielikumā

3 runči - gabaliņš, kas sastiķēts pa trim - Liepiņš, Pauls, un Artavs. Un kopā ar runčiem vai visa Latvija apskrieta. Daudziem par lielu patikšanu, citiem… Kā man stāstījis gaviļnieka paraugskolnieks Arnolds Auziņš, tad reizi pēc koncerta Kurzemē Centrālkomijtejā  saņemta vēstule no kādas mazpilsētiņas partijas un komjauniešu  sekretāra ar smagu secinājumu - tas, ko esam sūri, grūti 30 gadus cēluši, to Artavs noārdīja 30 minūtēs. Jā, Artavs nav bijis ērts ne priekšniekiem, ne viņu priekšstāvjiem. Savulaik  strādājot TV, gājis garām radio bargā priekšnieka, padomju rakstnieka  Indriķa Lēmaņa kabinetam, zem deguna murminot - es Latvijā pazīstu tikai divus Indriķus - neredzīgo Indriķi un stulbo Indriņi. Sekretāre Ņina to esot noklausījusies...

Vai atkal – avīzē "Pionieris" strādājot bijušas politinformācijas, kurās Valdis allaž gari un gudri izteicies. "Laikam daudz lasāt", ieteikusies redaktore, "Nē, atbildējis līdzstrādnieks - "Daudz klausos "Amerikas Balsi"". Vēl kāds kāzuss ar telefona centrāles operātori, piesakot tālsarunu. Šī prasījusi zvanītāja uzvārdu. "Staunis",  tā viņš tad sevi dēvēja. Meitēns nav īsti sapratis un pārjautājis - kā, lūdzu? "Staunis, pirmie 3 burti kā Staļinam", atteicis zvanītājs. Un klausulē sākuši skanēt pīkstieni… Meistaram  ir gājis visādi - bija laiks, kad Artavu nedrukāja vai meta dzejoļus no grāmatām laukā, taču viņā  nekad nav zudis smaids, dzīvesprieks, un allaž tuva  bijusi arī intīmā lirika...

 Dziesmas fragmentu klausieties audio pielikumā                    

Ja es, Ritiņ, prastu dziedāt tāpat kā tu, tad piedungotu klāt gan par meistara padsmit satīrisko dzejoļu krājumiem, sākot ar "Neskūto ezi" pirms vairāk nekā 50 gadiem un beidzot ar "Gabaliņiem bez kauliem" šīs tūkstošgades sākumā, par smalkām parodijām, smukiem scenārijiem leļļu filmām un, protams, graujošiem dziesmu tekstiem. Bet tas viss jau pat pirms gadsimta ceturkšņa dzimušajai "Baltajai kazai" ir vairāk nekā skaidrs…

Dziesmas fragmentu klausieties audio pielikumā       

Pag, pag, bet mūsu dziļi cienītajam un mīlētajam dzīves, dzejas un satīras lielmeistaram Valdim Artavam patiešām 90! Un tieši šodien, 29. augustā. Tātad - hip hip urā, vēlreiz - hip hip urā, un tagad visi kopā - hip hip urrrrrā!