Izcils dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks, brīnišķīgs un vienkārši labs cilvēks  - Jānis Peters. Šodien, 30.jūnijā, sveicam viņu 78.dzimšanas dienā. Stāstu par Peteru, viņa būtību, daiļradi un darbiem sākšu ar citātu, ko teicis viņa ilggadējais sadarbības partneris, komponists Maetsro Raimonds Pauls: „Jānis Peters ir īsts latviešu zemnieks labā nozīmē - visa viņa būtība ir Latvijas lauki, kaut kas smagnējs, godīgs, strādīgs”.

Iedziļinoties Petera dzejā, tik tiešām var sajust godīgumu, patiesas emocijas, dzīves gudrību, arī pieminēto smagnējumu, tāpat arī prieku un humoru. Jau skolas laikā bija skaidrs, ka Peters dienās būs rakstnieks. Pirmajās klasītēs viņa sacerējumi kā paraugs lasīti priekšā citiem skolēniem, lai mēģinātu izprast, kā jāraksta, lai kāds sadzirdētu. Viņa uzrakstītajā jau tad slēpās kas īpašs. Un, re, varbūt dzejniekam rakstīšanas talants ir no mammas, jo māte bija latviešu valodas un literatūras skolotāja, iespējams, tāpēc arī Peteram dzeja, literatūra un rakstu darbi bijuši tuvi.

Viņam dotas spējas par apkārtesošām lietām runāt īpaši - tā, ka ikviens klausītājs sajūt un sadzird, patur mazliet no tā sev.Viņš runāja bagātīgā valodā, un ja par valodu, tad viens no Petera kolēģiem, aktieris un dziedātājs Jānis Paukštello intervijā teicis zīmīgus vārdus: “Mums jābūt gandarītiem un lepniem, ka mums pieder Jānis Peters. Mums ir sava valoda, kas pieder katram, bet viens no cilvēkiem, kas kopj valodu, ir Jānis Peters. Viņam pieder valsts, zeme, tauta, bet pats Peters kā tautas dzejnieks pieder mums”.

Petera pirmais dzejolis iespiests 1961.gadā, tā nosaukums - “Kaist pīlādzis sniegā”. Pēc 10 gadiem, savu krātuvi papildinājis, dzejnieks Peters sācis sadarbību ar komponistu Raimondu Paulu, kuras rezultāts mērāms simtos – dziesmas, dziesmu cikli, mūzika kino filmām, piemēram, “Īsa pamācība mīlēšanā” teātrim, korim, lugām, tāpat arī mūzikliem, šeit vērts pieminēt melodijas, kas dzirdamas mūziklā “Māsa Kerija”.

Jāņa Petera pirmās dziesmas ar Raimonds Paula mūziku bija “Ances romance” no filmas “Klāvs - Mārtiņa dēls” un domāju, visiem tik labi zināmā dziesma “Zilā”.

Interesants stāsts ir par Paula un Petera satikšanos un kopā darbošanās sākumu - viņi iepazinušies ciemojoties kādās sarīkojumā, un sākumā Peters pat izteicis ne visai labas domas par Paula dziesmām, teikdams, ka tās ir saldi sērīgas ziņģes.Pauls jutās nedaudz aizskarts, bet viņam patīk cilvēku atklātība, viņš Peteram bija sacījis: “Ja Tu tik gudrs esi, raksti pats!” Un tā arī notika, liekot domas uz papīra, sākās kopdarbi, kas latviešu tautu priecē vēl šodien.

Ļoti daudzas Paula un Petera dziesmas dzimušas pa priekšu sakomponējot melodiju, un tikai tad, izjūtot mūzikas ritmus, Peters tām sacerēja vārdus. Pauls nav vienīgais kopmonists, ar kopā darbojies dzejnieks, līdzīgi ir arī ar komponistiem Ivaru Vīgneru, Uldi Stabulnieku, Mārtiņu Braunu, Pēteri Vasku, Jāni Strazdu, Zigmaru Liepiņu un vēl daudziem citiem.

Jāņa Petera vārds rakstāms ar zelta burtiem. Dzejnieka rokai pieder vārdi vairākiem simtiem dziesmu, daudzām grāmatām, un varbūt arī mūsu rīcībai, mūsu darbiem, jo neviens vien ir iespaidojies no tā, ko pasacījis Peters.

Pagājušā gadsimta 70. un 80. gadu latviešu dzejas priekšplānā līdzās Ojāram Vācietim, Imantam Ziedonim, Mārim Čaklajam ar savu veikumu ierindojas arī Jānis Peters.

Suminot dzejnieku 78.dzimšanas dienā, ieklausīsimies Petera kora izpildītajā dziesmā “Sanāciet, sadziediet”, kur jūtams dziesmas varenais spēks un mīlestība pret tautu.