Ziemassvētki ir brīnumu laiks un netrūkst arī brīnumainu stāstu. Adventa laikā Latvijas Radio 2 skan iemīļotākās Ziemassvētku dziesmas un interesanti stāsti par Ziemassvētku simboliem un paražām. Klausieties tos LR2 "Ziemassvētku stāstu kalendārā" katru dienu pēc pulksten 11-tiem, ar atkārtojumu pēc pulksten 15-tiem.

Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir klāt un mēs veram vaļā savu Ziemassvētku stāstu kalendāru! Vakar bija pirmā Advente, kad daudzās, jo daudzās mājās iededzās pirmā svecīte Adventa vainagā. Par svecēm arī šīs dienas stāsts.

Adventam kristīgajā pasaulē ir tūkstošgades vēsture, tomēr vainags ar četrām svecēm ir pavisam jauna tradīcija.

Tas bija 19. gadsimts, kad Vācijā netālu no Hamburgas, Hornas ciemā pašaizliedzīgs evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Johans Hinrihs Viherns nodibināja patversmi. Tajā mitinājās bāreņi, pamesti un atstumti bērni, kā arī pāraudzināmie. Vairākos vēstures avotos atrodams, ka šo patversmi sauca par „Skarbo māju”, tomēr mācītājs nevis ar skarbumu un bargumu, bet ar mīlestību centās bērnus audzināt.
Un tā 1839. gadā, tuvojoties Ziemassvētkiem, Viherns kopā ar bērniem izveidoja koka apli (ir atrodamas ziņas, ka tas bija ratu ritenis) un izrotāja to ar egļu zariem. Šajā savdabīgajā svečturī mācītājs ielika sveces katrai dienai līdz Ziemassvētkiem. Četras sveces, kas paredzētas svētdienām, bija lielas un baltas. Viherns katru vakaru bija kopā ar bērniem. Lasot svētos rakstus, mācot viņiem dziesmas un vienkārši sarunājoties, viņš aizdedza pa svecei, tā sagaidot Ziemassvētkus.

Pamazām šī tradīcija parādījās daudzās ģimenēs visa Ziemeļvācijā. 1860. gadā Johans Hinrihs Viherns šo ideju īstenoja arī citā bāreņu namā Berlīnē. Ar laiku gan daudzo svecīšu vietā palika četras sveces un egļu zarus bieži vien aizstāj visdažādākie materiāli, tomēr sveču aizdegšana, gaidot Ziemassvētkus nu ir neiztrūkstoša tradīcija un sveču smarža kopā ar citām Ziemassvētku smaržām rada burvīgu Ziemassvētku sajūtu.