Ziemassvētku svinēšanas tradīcijai Latvijā bija būtisks pārrāvums padomju gados, taču arī tad „Klusa nakts, svēta nakts” skanēja ģimeņu svinībās, nereti aiz rūpīgi aizvērtiem aizkariem, lai acīgie kaimiņi nepamana 24. decembra vakarā eglītē iedegtās svecītes. Par Ziemassvētku dziesmām laiku lokos šoreiz saruna ar dziedātāju un dziesmu autoru Ivaru Pētersonu, sauktu par latviešu Elvisu Presliju, un Latvijas Radio 1 mūzikas redaktoru Ansi Pavasari, kas izpētījis daudzu šiem svētkiem veltītu ārzemju, lielākoties amerikāņu dziesmu vēsturi. To aktīva latviskošana sākās pagājušā gadsimta 80. gados, ko, protams, nevar teikt par vācu izcelsmes korāļiem, no kuriem slavenākā ir 1818. gadā pirmatskaņotā Franča Grūbera un Jozefa Mora sacerētā dziesma „Klusa nakts, svēta nakts”.

„Tā, manuprāt, ir pati galvenā Ziemassvētku laika dziesma,” uzsver Ivars Pētersons, kas kopā ar savu instrumentālo grupu – Indri Orubu, Bruno Priekuli, Raivo Vaivaru - kā arī pianistu Gintu Žilinski ir sagatavojis Ziemassvētku dziesmu programmu.

„Kad skan „Klusa nakts…” zāle dzied līdzi un publika ceļas kājās, jo tā ir gandrīz kā Ziemassvētku himna sirsnīgā noskaņā.”

Izrādās, nevis korālis „Klusa nakts, svēta nakts”, bet gan Ervina Berlina sacerētā dziesma „Baltie Ziemassvētki” („White Christmas”) ir pasaulē populārākā šo svētku dziesma – latviski to ieskaņojuši Žoržs Siksna, Andris Daņiļenko, „Dzeguzīte”, Ivo Fomins, Elizabete Zagorska, „Zeļļi”, „Lauku zēni”, „Ladies Sweet”, „Tekila”, Linita un citi. Pirmā šo dziesmu Alfreda Krūkļa atdzejojumā, domājams, dziedāja Daina Libauere kopā ar Rīgas džeza kluba vokālo grupu Raimonda Paula sarīkotajā Ziemassvētku koncertā Latvijas televīzijā 1988. gadā. Savādi, bet dziesma ieguva arī nosaukumu „Ziemassvētku koks”, jo Krūkļa atdzejojums sākas ar vārdiem „Balts ziemassvētku koks sapnī…”

„Dziesmas „Baltie ziemassvētki” autors ir populārais amerikāņu komponists Ērvins Berlins - īstajā vārdā Izraels Beilins, kas dzimis netālu no mums, toreizējās cariskās Krievijas miestā, kas tagad atrodas Baltkrievijas teritorijā.

Berlins dziesmu sarakstīja nebūt ne lūkojoties uz apsnigušām eglēm – tā tapa svelmainā Kalifornijas vasaras vidū pie viesnīcas baseina. Solists Bings Krosbijs ierakstīja šo dziesmu skaņuplatē 1942. gadā nieka 18 minūšu laikā,”

pastāstīja Ansis Pavasaris.

Padomju gadiem raksturīgo Ziemassvētku ignorēšanu 1980. gadā pārtrauca Raimonds Pauls, sacerēdams dziesmu „Circenīša Ziemassvētki”  ar Aspazijas dzeju, ko gadumijas koncertā televīzijā dziedāja E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris. Vēlāk, 1989. gadā, R. Pauls ar zēnu kori jau koncertā Rīgas Domā atskaņoja Ziemassvētku dziesmas lielākoties svešvalodās.

Virkne solistu turpmāk izdevuši savus Ziemassvētkiem veltītos soloalbumus – viņu vidū bija Andris Daņiļenko, Žoržs Siksna, vokālais ansamblis „Dzeguzīte”. Lauris Reiniks ne tikai izdeva albumu, bet arī sarīkoja Ziemassvētku šovu. 2008. gadā arī rokeris Ivo Fomins laida klajā disku „Mamma man pagājušajos Ziemassvētkos uzdāvināja ģitāru” ar populārajām dziesmām „Reizi gadā ziema nāk”, „Sniedziņš krīt”, „Ziemas brīnumzeme” un citām.

„Ziemassvētku dziesmās jābūt vārdam „Christmas”, „Santa” vai „Rudolf”, tad teksts ir vieglāk uztverams,”

domā I. Pētersons.

Ir arī tādas dziesmas, kas nemaz nav tikušas veltītas Ziemassvētku tēmai, taču skan šajos svētkos, piemēram, „Lai tik snieg”.

„Tā bija dziesma vienkārši par rosīgu pēcpusdienu, bet pusgadsimtu vēlāk kļuva par populāru Ziemassvētku dziesmu pat tajās zemēs, kur neviens nebija redzējis sniegu. Āķis tāds, ka autoru tandēms šo dziesmu sarakstīja briesmīgā karstumā Holivudā, un šos vārdus „lai tik snieg”  skaitīja kā mantru cerībā, ka kļūs vēsāks,”

izpētījis A. Pavasaris.

Arī dziesma „Ziemas brīnumzeme” bija vienkāršs stāsts par pārīša romantiskām attiecībām ziemā, nevis Ziemassvētkiem.

Taču viens no dīvainākajiem transformācijas gadījumiem ir populārā dziesma „Zvaniņš skan”, kas oriģinālā radīta par godu Pateicības dienai, un angļu tekstā nav ne vārda par Ziemassvētkiem. Tikmēr latviski ir vairāki dziesmas tulkojumi – pirmatskaņotāja lauri padomju gados šai dziesmai, oriģinālā „Jingle Bells”, pieder Latvijas radio mūzikas redaktoram Ivaram Mazuram, kas radio programmā iekļāva tās instrumentālo versiju.

Dziesma „Zvaniņš skan” tika dēvēta par amerikāņu tautasdziesmu, padomju iekārtā 60. un 70. gados to atskaņoja koncertos, kuri nebija saistīti ar Ziemassvētkiem.

Savukārt Ivara Pētersona elka Elvisa Preslija mīļākā Ziemassvētku dziesma „Blue Christmas”  pie mums pazīstama ar nosaukumu „Cik lēni snieg”, nevis „Skumjie Ziemassvētki”.

Šīs un citas populāras Ziemassvētku dziesmas varēs dzirdēt I. Pētersona priekšnesumā līdz ar Anša Pavasara vēstures stāstiem Slampes Kultūras pilī 18. decembrī koncertstāstā “Ziemassvētki gadsimta garumā”. Ivars arī pats sacerējis vairākas Ziemassvētkiem veltītas dziesmas, kas ir vieni no retajiem viņa ieskaņojumiem latviešu valodā. Dziedātājs gatavojas arī savam kārtējam, šoreiz 55. jubilejas koncertam nākamā gada rudenī, tapušas jaunas paša kompozīcijas – atliek vien tām atrast vārdus latviešu valodā…