Kaut gan „Līvu” dibinātājs Juris Pavītols spītīgi atsakās sevi saukt par komponistu, viņš dziesmas sacer kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem. To kopskaits gan mūziķim neesot zināms, bet liela daļa no tām pieminētas Pavītola šogad iznākušajā memuāru grāmatā „Liecinieka spoguļportrets”. To nesen kā papildinājusi arī tāda paša nosaukuma skaņuplate, lai lasītāji varētu uzzināt, kā skanēja, piemēram, „Mežotnes degšana” vai „Zemgaļu kara dziesma”. Pēdējā skan arī raidījumā, kurā Juris Pavītols dalās ar atmiņām par grāmatā atainotajiem notikumiem un savām izjūtām, vairāk nekā pusgadsimtu kaldinot latviešu populārās mūzikas vēsturi.

„Kādreiz saka, ka mākslinieki iet uz skatuves, izģērbjas, rāda savu dvēseli. Grāmatas rakstīšana ir dvēseles parādīšana.  Tas bija man tāds maziņš kliedziens saistībā ar to visu, kas ir bijis, piemēram, „Līvu” jubilejas, kas svinētas bez manis, nepareizā laikā, dziesmu grāmata, kas izdota bez manis.”

Kad tika atzīmēta kārtējā, 40. „Līvu” jubileja, Pavītolam beidzot „piegriezās”, un viņš ķērās pie rakstīšanas, lai dokumentētu notikumus, kuru virkne sākās jau 1971. gada rudenī, nevis 1976. gadā, kas daudzviet dēvēta par „Līvu” dzimšanas gadu. Galu galā, kurš tad, ja ne Juris vislabāk zinātu, kā un kad tapa viņa veidotais Liepājas kultūras nama ansamblis.

„1976. gadā pārcēlāmies uz „Liepājas metalurga” kultūras pili, būtībā darboties sākām vēl pēc pusgada, kamēr sastāvu savāca. Tā trīsdesmit gadu jubileja Operā bija tikai, lai pievilinātu cilvēkus. Arī pirmā 15 gadu jubileja „Līvi Rock” – tā bija vienīgā, kad tādās jubilejās piedalījos. Uz to laiku jau sen biju no „Līviem” prom, bet viņi lūdzās – „bez tevis mums nedod aparatūru”…Bet jau tā nebija piecpadsmit, bet gan četrpadsmit gadu jubileja.”

Juris Pavītols „Līvu” vēsturi rēķina kopš 1972. gada marta, kad, tiesa, vēl bez nosaukuma, kas nebija oficiāli apstiprināts, viņa izveidotais ansamblis piedalījās tolaik obligātajā Liepājas tarifikācijas skatē.

„Mūs sauca vienkārši par Pavītola grupu. Kā jau padomju laikā, vajadzēja iestādi, kaut vai šķūnīti, kur pastāvēt. Man bija tā priekšrocība, ka mana māte, kuru visi sauca par memmi, strādāja kultūras namā, un viņa, lai es neblandītos riņķī, teica – „Juri, taisi grupu”.”

Pirms dienesta Pavītolam bija grupa „Jolanta”, un, tā kā dalībnieki 1971. gadā bija citi, veco nosaukumu jaunajam ansamblim viņš neizmantoja. Jau pirmajā koncertā skanēja Jura dziesma „Vairogi”, savukārt pati pirmā bija „Zemgaļu kara dziesma”, kurā autors , neko nezinot par autortiesībām, atļāvās citēt britu rokgrupas „Christie” dziesmu „Yellow River”.  Grupai nosaukumu „Vairogi”  E. Melngaiļa Tautas mākslas nams lietot gan neļāva.

Sīkāk par to, cik daudz laika pagāja, līdz tika apstiprināts nosaukums „Līvi” un kā Pavītolam veicās turpmāk, var lasīt mūziķa grāmatā. Raidījumā bija iespēja pakavēties vien pie dažām norisēm.  

„Tā mēs sākām četratā – es, Tālis Marhilēvičs, Raimonds Gabaliņš un Inga, kuru dzirdēju kādā Grobiņas skolas pasākumā. Dīvaini, ka skatē ļāva spēlēt tikai manas dziesmas. Man bija liels naids pret dzeju, ko man skolā iedzina, tad nejauši paņēmu Imanta Ziedoņa dzeju grāmatu un gandrīz visiem dzejoļiem atradu mūziku. Bet nepierakstīju…”

Pēc autoavārijas un atlabšanas Juris vairs nevarēja tik labi paspēlēt soloģitāru, ķērās pie basa, tālab uzmeklēja Ēriku Ķiģeli, jau atzītu ģitāristu. Tas notika 1976. gadā, un tikai pēdējos gados Pavītols atkal regulāri pats spēlē ģitāru.

„Koncertos spēlēju savas dziesmas, ar ko sāku, stāstu, kāpēc tapa šī vai tā, kāpēc netika atskaņota radio. Pirms dažiem gadiem spēlēju Mārupē 11. novembrī. Saliku programmā divdesmit dziesmas, un visas bija vai nu aizliegtas vai neieteicamas.”

Daļa Pavītola savulaik ar „Līviem” 70. gadu sākumā atskaņoto dziesmu, kas nekad nav tikušas ieskaņotas, tagad iemūžinātas skaņuplatē „Liecinieka spoguļportrets”, kurā Jurim dziedāt palīdzēja Karīna Tatarinova un paša dēls Matīss. Abi Pavītoli regulāri koncertē, tuvākais priekšnesums gaidāms 1. decembrī Valmieras bibliotēkā. Matīss komponē arī pats, nesen izdots viņa pirmais soloalbums, savukārt Jura patriotiskās, aizliegtās un nevēlamās dziesmas no grupu „Līvi” un „Saime” repertuāra apkopotas dubultalbumā „Pareizi-nepareizās” dziesmas.