Dziedātāja, aktrise, tagad arī komponiste ar maģistra grādu – Zane Dombrovska – Ziemassvētkos dod priekšroku klusām svinībām divatā ar vīru. Pietiek trokšņa un steigas, jo ik pa pāris gadiem viņa piedalījusies Ziemassvētku koncertos, orgnaizējusi tādus pati un šogad jau ir muzikālā vadītāja Nacionālā teātra gadumijas koncertos „Spuldzēs aizdegts prieks”. Tajos skan latviešu skaņražu dziesmas Dombrovskas aranžējumos, tās papildina stāsti un dzeja – dzied arī Zane pati, un viņa ļoti priecājas par iespēju satikt kādreizējos kolēģus.

„Ar radoša bērna prieku metos latviešu autoru dziesmās, un ne visas, protams, ir Ziemassvētku dziesmas. Bet, ja ziemas dziesmai pieliek klāt zvaniņus, tā sāk skanēt kā Ziemassvētku dziesma.”

Z. Dombrovskas muzikālā daiļrade nesen guva augstu novērtējumu, kad Spēlmaņu nakts balvai tika izvirzīts viņas sacerējums Panis Agelicus no Nacionālā teātra izrādes „Ferdinands un Luīze”, mūzikas albums pieejams straumēšanas platformās:

„Šis man ir nozīmīgs transformācijas laiks, jo divus gadus Igaunijā studēju audiovizuālo kompozīciju, kur ieguvu maģistra grādu. Šobrīd rezidēju Viļņā, kur specifiski mācos telpisko skaņu.  Tā ir ļoti saistoša un interesanta pasaule.”

Šajā sev un citiem jaunajā valodā Zane ar klausītājiem runā arī koncertos, piemēram, skanot Aigara Voitišķa dziesmai „Nakts”, fonā Annai Klēverei aktieri pikojas – skumjo dziesmu pavada prieka zona. Mūzika kļūst par notikumu, atdzīvojas:

„Man tas liekas ļoti interesanti, ka aktieri nevis nostājas un dzied, vārdiem izskanot palēninātā tempā, bet gan viņi dzīvo ar šo mūziku, ar šo vārdu.”

Uz lielās skatuves Zane Dombrovska kāpa pirms apaļiem 20 gadiem mūzikas un mākslas festivālā „Bildes”. Viņas toreizējā grupa „Varbūt tā” izveidoja kopīgu projektu ar Kārli Lāci, tapa  Zanes pirmais radiosingls – dziesma „Dūnu sirds”. Drīz vien tā nokļuva radiostaciju tabulu virsotnēs un aptaujas „Muzikālā banka 2003. gada dziesmu sarakstā kļuva par 13. vērtīgāko. Šogad, atzīmējot orķestra „Rīga” jubileju, K. Lācis uzaicināja Zani dziedāt jaundarbā, dziesmu ciklā „Rīgas pastkartes”.

Jau kopš mazotnes Dombrovska sacer dziesmas pati, tās izdotas albumos „Tā es”, „Es un tu”, izdziedātas programmā „Iemīlējusies” un jo daudzos Ziemassvētku koncertos.

2009. gadā viņa iepazinās ar Aigaru Voitišķi, piedalījās Ziemassvētku albuma „Karameles”  tapšanā kopā ar citiem dziedoņiem. 2010. gadā Dombrovska, Raimonds un Oskars Petrauski, kā arī Rihards Zaļupe apvienojās koncertu sērijai „Dzimis Ziemassvētkiem”.

„Ir tik daudz skaistu dziesmu, ko spēlē tikai vienreiz gadā. Ziemassvētki vienmēr bijuši īpaši ar to, ka daudzas dziesmas šajā laikā piedzimst no jauna vai arī ieskanas pilnīgi citādāk. Ne velti šo laiku sauc par brīnumu laiku,”

Toreiz teica dziedātāja, kas 2015. gadā kopā ar aktrisi, savu draudzeni Ditu Lūriņu sagatavoja ziemas Saulgriežu programmu „Leduspuķes tavā logā” atkal sadarbībā ar Aigaru Voitišķi un arī ģitāristu Gintu Solu.

„Aigaram ir laba gaume attiecībā uz teksta autoriem, viņš lutina izpildītājus ar labu dzeju, kur plaši izmantota Pētera Brūvera dzeja. To mēs teātrī varējām lasīt ļoti dažādi, un Aigars ir atstājis daudz brīvības savā mūzikā, lai to varētu pārveidot, ļaujot ieskanēties citādās stīgās.”

2019. gadā Zane devās pie klausītājiem ar pašas kompozīcijām programmā „Snieg”, un arī tajā neskanēja tradicionālās Ziemassvētku dziesmas.

„Liekas, ka tas, ko es daru mūzikā pēdējos gados, ir ne pārāk pierasts un pazīstams. Taču mākslas un mūzikas valoda domāta tam, lai būtu atšķirīgi, kļūtu kuplāki un bagātīgāki. Bet mana mīļākā Ziemassvētku dziesma ir „Zaniņš skan”, ko skandē visa pasaule.”

Pēdējos gados Dombrovska ir labais Ziemassvētku rūķis Latvijas teātru veterāniem:

„Ja mēs varam likt pasaulei būt labākai un atrodam un ieraugām veidu, kā to darīt, un noticam, ka tas ir mūsu spēkos, tad tas ir jādara. Esam domubiedru grupa, kas darbojas fondā „Rampa”, mērķtiecīgi piesaistot ziedojumus. Var ziedot ne tikai naudu, bet arī spējas, idejas, un man ir, ko dot.”

Zīmīgi, ka bērnībā Zane nesūtīja Ziemassvētku vecītim sirdi plosošas vēstules, lūdzot to vai citu mantu, bet gan pati gribēja būt Ziemassvētku vecītis. Šajā tēlā viņa iejutās kopā ar kaimiņu Edgaru Beļicki, tagad redzamu saksofonistu, kura mamma Zanei mācīja klavierspēli. Divatā viņi ar dāvanu maisu devās pilsētas ielās, atprasīja pantiņus un dāvināja, piemēram, krāsu zīmuļus un dziesmu grāmatas:

„Mani pašu grūti iepriecināt ar dāvanu, visvairāk sagaidu uzmanību, un vērtīgāks par jebkādu pirktu dāvanu man ir tieši apskāviens.”