Horens Stalbe sevi nesauc par dziedātāju, bet gan par vokālistu, un tas ir saprotami: viņš ne tikai dzied, bet arī repo, runā, darbojas kā aktieris, un brīvdienas viņam nekad nav brīvdienas, jo tās tiek aizvadītas koncertos un pasākumos. Kopā ar savu grupu „Riga Reggae” Stalbe Dzintaru koncertzālē ieskandinās 21. augusta vakaru pirms pasaules regeja karaļa Boba Mārlija „Tribute Show”, un notikumam par godu saruna ar Horenu par regeju Latvijā un viņa interesantajām gaitām latviešu populārajā mūzikā un daiļradē kopumā.

Kas tad īsti ir regejs, par kuru pirmās ziņas Latvijā nonāca pagājušā gadsimta septiņdesmitajos. Tad, piemēram, žurnāls „Liesma” rakstīja, ka „regejs (reggae) ir patīkama un nepretencioza mūzika, kuras ritmos pašlaik dejo vai visa Eiropa. Regejs sakņojas Jamaikas folklorā. Uz Eiropu to atveda peļņā ieradušies Jamaikas emigranti.” Regeja stilistiku varēja saklausīt arī saulainās grupas „Boney M” dziesmās, kuras toreizējā padomju Latvijā atskaņoja brīvi, un drīz jau astoņdesmito sākumā regeja notis ieskanējās jaunā viļņa mūzikas grupu repertuārā.

„Jamaika ir Karību sala netālu no Kubas, bet regejs un tas, ko Bobs Mārlijs mums pavēstīja, tomēr ir afrikāņu mūzika, pārlika uz ģitāras mums saprotamā veidā. Mārlija tēvs bija brits, mamma – jamaikiete, sajaukums starp balto un melno rasi, kas noteica viņa karjeru un ideju par to, ka visi esam brāļi un māsas, un šo ideju es turpinu savā daiļradē.”

Horens Stalbe bieži savus klausītājus uzrunā ar vārdiem „brāļi un māsas”, un viņa ieskatā regejs Latvijā nav ļoti populārs. Tiesa, šad un tad publika neapjauš, ka skan regejs, pēc Horena domām, ne viens vien Intara Busuļa izpildīts skaņdarbs ir regeja stilā, kam grūti nepiekrist. Ir arī virkne dažādu izpildītāju dziesmas, kuru nosaukumā minēts regejs – „Čiekurkalna regejs” (Edvīns Zariņš, „Dakota”), Ziemassvētku regejs ( „Vēja runa”), Naksnīgais regejs” („Fragments +”). „Latgaļu regejs” (Artūrs Uškāns, Juris Ostrovskis, „Dīvainais regejs” (Enijs Maiks) u.c. 1985. Gadā Uldis Marhilēvičs kopā ar Aivaru Hermani ieskaņoja „Skolas regeju”, un Horens pamanījis, ka grupa „Dālderi” jau Raimonda Paula mūziklā „Nāc pie puikām” dažas dziesmas, tostarp, „Verokoko” aranžējuši regeja ritmā.

„Tur ir ģitāras iespēles, vienkārši kolosāli nokopēts! Principā regejs ir tieši tas pats blūzs, roks vai rokenrols, bet ritmā uzsvars ir uz vājo takstdaļu. Man dažreiz jautā par mūziku, piebilstot, „tev jau patīk tikai regejs”, un regejā var dziedāt arī operas balsī – man ir kopīgs skaņdarbs ar Sonoru Vaici. Bet tieši reps regeju ievirzīja jaunā gultnē.”

Regeja priekšteči ir kalipso un skā, pasaulē tas kļuva populāras septiņdesmitajos, un par skā mūziku mums pavēstīja Roberts Gobziņš, kuram bija pat savs Skā, vēlāk Regeja orķestris. Tas darbojās pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, un, piemēram, 1996. Gadā klajā nāca kompānijas MAPL izdotā izlase „Latviešu regejs”, kurā iekļautā grupas „Otra puse” dziesmas „Vēstules” regeja versija joprojām ir populāra Latvijas radio 2 ēterā.

Horena Stalbes grupa „Riga Reggae” dibināta pirms apaļiem desmit gadiem un spēlē roka regeju, tā interpretējot šo stilu, ir spilgtākais žanra pārstāvis Baltijā un pirms dažiem gadiem tā piedalījusies pat britu regeja festivālā „One Love”.

„Esam eiropieši, neesam no Jamaikas, un bieži jau nesaprot, kas ir regejs. Agrīnās „Bermudu divstūra” dziesmas, „Hospitāļu iela”, „Striķis” – tas ir regejs, daudz grupu to spēlē, tāpat kā pasaules lielie mākslinieki. Bet mana daiļrade ir plaša – sākot ar „Riga Reggae”, septiņu cilvēku orķestri, strādāju kopā ar Strūbergu, arī divatā ar Speisu – Intu Ķergalvi, kas spēlē arī „Riga Reggae” un ir grupas „Oranžās brīvdienas” līderis.”

Deviņdesmitajos gados Horens Stalbe pirmo ievērību guva projektā „F… Art”, kur viņa partneri bija brāļi Vītiņi – Uģis un Toms – un bundzinieks Mārtiņš Linde no grupas „Parks”, kā arī Renarts Braufmanis, grupas „Nejautā” ģitārists. Linde darbojās arī „Riga Reggae” pirmsākumos, Renarts – arī tagad. Pirms apaļiem 30 gadiem „F.Art” ieguva 1. Vietu festivālā „Liepājas Dzintars”, uzvarot grupas no Dānijas, Vācijas u.c.

„”Dzintars” bija vieta, kas saveda kopā dažādu paaudžu mūziķus no pasaules. Togad uzstājās iepriekšējā gada uzvarētājs Luī Fonteins, viens no Liepājas roka stūrakmeņiem.”

„F.Art” kompozīcija „For Black Man Christmas No Weekend” kļuva par pirmo dziesmu, kas skanējusi MTV, un tās teksta autors ir slavenais režisors Alvis Hermanis, tad nesen kā ieradies no Ņujorkas. Horens pēc mācībām Rīgas 1. vidusskolā, tad Amatniecības vidusskolā iestājās aktieros reizē ar Kristu un Rēziju Kalniņiem, kā arī Agnesi Zeltiņu. Puiši studijas nepabeidza, vienalga Stalbe bija aktieris jaundibinātajā Jaunajā Rīgas teātrī, bet tagad piedalās „OratoriO” izrādēs, starp citu, kopā ar Mariju Naumovu, kurai savulaik zaudēja Eirovīzijas dziesmu konkursa atlasē. Horens arī glezno, sacer dziesmu tekstus, ir nodarbojies ar zemūdens niršanu, šādu biznesu vadīdams Ēģiptē. Mūzika Stalbem ir viens no viņa personības izpausmes veidiem, un savu iemīļoto žanru – regeju – viņš salīdzina ar mūsu dziesmu svētkiem, kas ir nacionālā vērtība:

„Es vienmēr saku cilvēkiem: ja jums nepatīk regejs un jūs dzirdat, ka tas skan, tas jums netraucē. Ja pie auss skanēs jums nepatīkamais metāls, tas traucēs. Regejs ir mūzika, kura neko neuzspiež, bet iešūpo savās vibrācijās.”

Sākumā skā mūzika vairāk bija vērsta uz dejošanu, ar izteiktu pūšaminstrumentu grupu, bet regejs ir lēns skā. Žanrs bija pazīstams arī klaida latviešiem, tas ieskanas grupu „Akacis”, „Skandāls” un citas.

„Regejam ļoti svarīgs ir sūtījums, un Bobs Mārlijs uzrunāja pasauli, kad aktuāla bija hipiju tēma, Krišnas apziņas kustība, un doma, ka visi esam brāļi un māsas, ir svarīga arī man. Tāpat kā tēma – „apturiet karu”! Bet teikt cilvēkiem patiesību – tas nav viegli.”

Liktenīgi, ka Horens Stalbe ar dažādām formācijām ir ierakstījis daudz mūzikas, vairākus albumus, bet neviens no tiem nav izdots, kas sasaucas ar viņa ideju, ka mūzikai jāskan, tai jābūt dzīvai, un cilvēkiem jānāk uz koncertiem, klausīties viņā. Nākamais „Riga Reggae” koncerts notiks 7. septembrī Gulbenes Bānīša svētkos:

„Visa mana daiļrade veltītai vienai tēmai – pateikt, ka esam brāļi un māsas un mums jādzīvo mierā, saticībā un mīlestībā”.