Dziesminieka Harija Ozola sacerējumi joprojām ir ļoti iemīļoti Latvijas radio 2 klausītāju vidū, kaut gan to autora mūsu vidū nav kopš 2015. gada. Varētu būt sacerēts ap sešdesmit dziesmu, kuras jau šajā gadsimtā Harijs lielākoties izpildīja kopā ar Santu Zapacku, pirms viņas – ar domubiedru Didzi Rijnieku kā apvienība „Romeo”. Šis nosaukums sasaucas ar Ozola romantiskajām kompozīcijām, kur dominē mīlestības tēma, taču laikā, kad tapa duets – Juris Hiršs un Harijs Ozols – puišiem, topošajiem aktieriem, vienkārši gribējās kļūt slaveniem. Tā arī tapa pirmā kopīgā dziesma „Lūgums”, kas sasniedza 9. hietu „Mikrofona ‘88” aptaujā, un tai pašā vietā gadu vēlāk ierindojās arī „Balāde brālītim”. Juris un Santa raidījumā dalījās atmiņās par Hariju, kuram 10. novembrī būtu apritējuši apaļi sešdesmit. 

„”Lūgumu” ierakstīt mums palīdzēja Juris Kulakovs un „Pērkona” puiši. Ar kasetīti devāmies pie Raimonda Paula, kas mūs sagaidīja ar smaidu, jo bijām tērpušies uzvalkos. Paņēma kaseti, noklausījās dziesmu, pieņēma uz aptauju, un piepildījās Hara vārdi – mēs kļuvām slaveni.”

„Balādē brālītim” skan Jāņa Ziemeļnieka vārdi, ar kuriem Juris Hiršs sacerēja virkni dziesmu. Tapa koncertprogramma, kurā piedalījās Harija mamma – aktrise Antra Liedskalniņa, arī Maija Lūsēna.

„Harim ļoti patika šī dziesma, viņš pat saorganizēja, ka tai uzfilmējam klipu. Viņam patika arī dziesma „Žūpas” ar Māra Melgalva vārdiem, kuras viņš centās nodziedāt katrā koncertā. Jā, skaisti vārdi. ”

Harijs Ozols atšķirībā no Jura, kurš tagad vada jau 34. sezonu Nacionālajā teātrī, nekļuva par aktieri. Vēl 1990. gadā viņš darbojās Mazajā Rīgas teātrī, bet ar to arī beidzās viņa skatuves gaitas dramatiskajā teātrī.

„Kad cilvēks lieto alkoholu, viņš sadara muļķības. Ir lietas, ko var un ko nevar piedot. Man patiesībā ir ļoti žēl, ka viņa vairs nav, jo burtiski gadu pirms viņa aiziešanas nolēmām kaut ko kopā nodziedāt – „Bildēs” nodziedājām dziesmu „Dzērves”. Tad nezināju, ka pēdējoreiz abi kopā dziedam uz skatuves.”

80. gadu vidū Ozols sacerēja savu pirmo dziesmu ar Ojāra Vācieša vārdiem, vēlāk pats ķērās pie dzejošanas, bet pie pirmās ģitāras, pateicoties mammai, tika jau apmēram 12 gadu vecumā.

90. gadu vidū Harijs kopā sasauca dziedošo aktieru apvienību „Līdz galam”, ar kuru tika ieskaņoti 2 albumi, šeit viņa partneri bija liepājnieki Edgars Pujāts un Egons Dombrovskis, kā arī mūziķis un aranžētājs Didzis Rijnieks. Rijnieks bija muzikālais balsts arī Ozola nākamajā grupā „Romeo”. Tās pirmais albums „Tu nāci, lai ietu” ierakstīts 2002. gadā, 2004. gadā sekoja disks „12 vēstules Džuljetai”, kas bija veltīts Harija mammas, aktrises Antras Liedskalniņas piemiņai.

2005. gadā sākās Harija Ozola sadarbība ar dziedātāju Santu Zapacku, turpmāk viņi veiksmīgi koncertēja, ieskaņoja albumus, bija publikas mīlēts duets.

Pēc piedalīšanās konkursā „Jūrmala ‘86” vēl ar uzvārdu Čaikovska, Santa, savulaik piedalījusies konkurē sā uz radio štata vokālistes vietu, turpināja dziedāt, sadarbojās ar Talsu komponisti Daigu Rūtenbergu.

„Tad nāca izaicinājums, Eirovīzija, kur televizora ekrānā Harijs mani bija pamanījis. Viņam iepatikās mans balss tembrs, kas viņam likās īpašs. Caur sociālajiem tīkliem, tolaik draugiem.lv, viņš mani uzrunāja. Man bija doma ierakstīt sev un citiem atmiņu albumu, kuram trūka tieši viena dziesma. Iznāca tā, ka Harija sacerētā dziesma „Dzīves vilcienā” kļuva par tituldziesmu.”

Kopā ar Zapacku ieskaņoti vairāki albumi, koncertus Santa pierakstījusi blociņā, kuru uz interviju nebija paņēmusi līdzi, toties līdzi bija Harija piezīmju grāmata ar paša un mammas fotogrāfijām un dzīves atziņām. Tā glabājās maisiņā, kas līdz ar divām ģitārām bija viss dziesminieka mantojums, ja neskaita mūziku, tās dāvātās emocijas, par kurām Zapackai joprojām pateicas kādreizējie klausītāji.