Par dzīves gardēdi, huligānu, vienlaikus kautrīgu un labsirdīgu cilvēku apzīmētais dziedātājs, mūziķis, komponists Niks Matvejevs mūžībā tika aizsaukts 2014. gada 27. aprīlī, un viņa dotībām pieskaitāms arī izcila stāstnieka talants. Pieminot Niku 65. jubilejā, par viņu stāstīt nācās sievai Ilonai un cīņu biedram, mūziķim Raimondam Macatam, ar kuru kopā Matvejevs gan muzicēja grupā „Sīpoli”, gan makšķerēja. Ilona solīja, ka Nika jubilejas svinēšana šogad kaut kad tomēr notiks, jo Raimonds apkopojis viņa sacerēto dziesmu notis, tās pieejamas interesentiem.  Savā komponista rokrakstā Matvejevs noteikti bija ietekmējies no „Sīpolu” ilggadējā vadītāja Mārtiņa Brauna, savukārt dziedāšanā viņam līdzinieku nebija.

Padsmitnieka gados Niks Matvejevs paziņoja, ka par operdziedātāju nemācīsies, taču dzīvē notika citādi – vispirms viņš kļuva par Dīterihu rokoperā „Lāčplēsis”, pēc tam deviņdesmitajos par Kvazimodo operā „Parīzes Dievmātes katedrāle”, kas tika uzvesta uz Nacionālās operas skatuves.Raimonds Macats ar Niku iepazinās 1981. Gadā Rīgas rajona tarifikācijas skatē, kad katrs spēlēja savā ansamblī. Mūziķis atstājis ļoti vienkārša cilvēka iespaidu, kaut grupai „Sīpoli” bija īpašas grupas statuss:

„Mēs nekad nerunājām par bērnību, mammu vai tamlīdzīgām lietām. Atceroties Bausku un "Katedrāli", Niks vairāk stāstīja par Vilni Šmīdbergu, nevis par sevi.”

Kad pienāca laiks izvēlēties profesiju, Bauskā uzaugušais  puisis iestājās gan Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas kontrabasa klasē, gan Fizkultūras institūtā un daudziem par pārsteigumu pabeidza abus, piedevām bija sporta meistars peldēšanā.„Viņš izskatījās pēc roņa. Peldētājiem ir ļoti attīstīts krūšu kurvis, arī Nikam tas bija ietilpīgs. Jaunībā bijām baseinā un spriedām – „re, kur ronis nāk”, jo figūra bija tāda.”Lielais plaušu tilpums veicināja Nika balss unikalitāte, jo pa spēkam bija dziedāt ilgi, bez elpas ievilkšanas. Taču galvenā īpatnība bija diapazons – apmēram četras oktāvas, kas ir neparasti pat  augstas klases vokālistam.

„Man viņš stāstīja par savām blēdībām, kā viņš mānīja mammu, spēlējot akordeonu, jo patiesībā gribējās spēlēt futbolu. Atvēra futlāri, izņēma instrumentu un nolika, lai mammai pārnākot liekas, ka viņš ir vingrinājies. Niks stāstīja arī par skolotāju Sarmīti, kas jau bērnībā atklājusi viņa dzidro balsi, vadājusi pie dažādiem pedagogiem, arī uz konkursiem, tā ka dziedāšana nāca pirms instrumenta spēles,”

uzsver Ilona Matvejeva.Vilnis Šmīdbergs, kad „Katedrāle” bāzējās Bauskā, ievēroja brašo jaunekli, vēlāk Niku iesaistīja savā nākamajā ansamblī, kas no Bauskas pārcēlās uz Tukumu. Kad grupas vadību pārņēma Viļņa kursabiedrs Mārtiņš Brauns, tapa „Sīpoli”, kuros Niks spēlēja basģitāru un dziedāja.Lai sapelnītu naudu instrumentiem, „Sīpoli” strādāja Jūrmalas koncertapvienībā, uzstājās restorānā „Jūras pērle”, savukārt jau 90. gados Matvejevs – lai uzturētu ģimeni – vairākus gadus dziedāja jau Vācijas restorānos.

„Niks uzsvēra, ka muzicēšana krogā nāk par labu, jo mūziķim pasūta dziesmu, kas trenē atmiņu. Tā viņam bija ļoti laba– pietika vienreiz dzirdēt dziesmu, lai to atcerētos. Tika vingrinātas arī visas citas maņas, jo ātri jāreaģē, jāspēlē uzreiz. Bet tas restorāna periods Latvijā bija ļoti grūts laiks Nikam, kad viņš pa dienu studēja, vakaros un pa naktīm spēlēja,”

sacīja Ilona Matvejeva.

Strādājot kopā „Sīpolos”, Macats ar Niku pavadīja pa divpadsmit stundām dienā:

„Tais laikos nespēlēja desmit ansambļos vienlaikus. No rīta aizbraucām, mēģinājām Mārupē, vakarā mājās, un tā katru dienu. Sestdien, svētdien koncerti – taču Niks bija īsts ģimenes cilvēks."

Ar savu nākamo sievu mūziķis iepazinās jau pēc „Sīpolu”  izjukšanas 1988. gadā, kad pievienojās kamerkorim „Sindi Putnu dārzs”, ar kuru cītīgi sadarbojās Mārtiņš Brauns. Laulībā piedzima trīs meitas, piemēram, dziesmu „Vilcenītes šūpuļdziesma” no uzveduma „Zemes dziesmas” Niks veltījis vecākajai no trim meitām. 21. gs. viņš daudz komponēja bērniem, tapa muzikālās izrādes, Matvejevs kļuva par vokālo pedagogu virknei tā laika jauno dziedātāju, kuru vidū Linda Leen, Samanta Tīna, Dināra Rudāne, Ieva Sutugova u.c. Arī Aija Vītoliņa, kas iedziedāja 4 dziesmas Nika 2001. gada albumā „Rīga dimd”:

„Tā bija mana pirmā saskare ar vokālo pedagogu, ar darbu ierakstu studijā, procesu, darba ētiku. Man Nikam jāsaka lielu paldies, jo viņš manī kaut ko pamanīja, aicināja veikt mazus darbiņus, dziedāt piebalsis. Mūsu kopīgais disks man šķita kaut kas neaptverams, pateicoties viņam mans ceļš ievirzījies mūzikā un turpinās.”

Mūziķis izveidoja pats savu studiju, kas vairakkārt mainīja adresi, līdz tika iekārtota dzīvoklī. Par laimi, Nikam un Ilonai, arīdzan radošam cilvēkam, bija katram savs ritms – Matvejevs bija cīrulis, centās darbus padarīt jau no rīta:

„Muzicēšana mājās mani netraucēja. Kad biju darbā, nāca cilvēki, kas piedalījās ierakstos.”

Raimonds Macats šad tad piedalījās Mārtiņa Brauna kinomūzikas ierakstos, varbūt jau tad gadījies kopīgi muzicēt ar Niku. Taču Matvejeva komponista talantu novērtēt  viņš varēja tikai pēc 1986. gada, kad tapa „Zirgu cikls”, kā arī cikls „Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām”, ar kuru „Sīpoli” izcīnīja Galveno balvu festivālā „Liepājas dzintars ‘88”. Toreiz Niku, kā arī „Sīpolu” solisti Aivu Braunu, atzina par festivāla labākajiem dziedātājiem.

„Nikam mīļākais instruments bija oboja, salikt kopā ar čellu – īsts sapnis, un kaut kur uzstājāmies arī akustiski, piemēram, „Bildēs”. „Indriķa hronikas” galvenās tēmas viņš sacerēja mūsu klātbūtnē. Kad viņš komponēja, viņš taktēja, lamāja bungmašīnu rupjiem vārdiem. Bija diezgan eksplozīvs, kad kaut kas nesanāca šajā komponēšanas momentā. Aranžējām skaņdarbu mēs visi kopā, kur no katra ir savs pienesums.”

Uzvara „Dzintarā” kļuva par skaistu „Sīpolu” noslēgumu, viss beidzās pats no sevis. Cikls „Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām” pārtapa arī videofilmā, kuru Latvijas televīzija regulāri pārraidīja Barikāžu laikā. Cerams, taps Nika Matvejeva mājas lapa, kurā būs rodami video, ieraksti, kā arī Raimonda Macata ar VKKF atbalstu sarakstītās dziesmu notis.

13. februārī Nikam apritētu sešdesmit pieci...