Latvijas astoņdesmito gadu padsmitnieku pielūgsmes objekts, supergrupa „Jumprava” pretēji vairumam laikabiedru turpina radīt jaunu mūziku. Pēdējais ieskaņojums, dziesma „Interneta dzīvnieks” pie klausītājiem devās pirms pāris mēnešiem, atgādinot, ka 31. augustā „Jumprava” savus cienītājus gaida uz koncertu. Šis datums ir Aigaru vārda diena, un Aigariem – Grāveram, Graubam un Krēslam, protams, Mežaparka estrādē pievienosies Ainars Ašmanis, lai kopā svinētu savu 40. jubileju. Visus četrus dižgarus kopā nebija iespējams sapulcināt, tad nu šoreiz raidījumā saruna ar diviem Aigariem – Krēslu un Graubu.

Ar Aigaru Krēslu tiekamies „izbraukuma sesijā” Valmierā, jo mūziķis nedzīvo Rīgā, kurp dodas tikai sevišķa iemesla dēļ. 31. Augusta koncertu viņš gaida ar zināmu saviļņojumu, jo dod priekšroku aktīvai un regulārai koncertēšanai, kas dod pārliecību par labu sportisko formu. Un, kaut gan pirms gada Krēsla nopircis bungu komplektu, sevi par izcilu bundzinieku viņš neuzskata un Mežaparkā, protams, muzicēs pie taustiņiem un mikrofona:

„Es vispār neciešu jubileju svinēšanu, jo Latvijā ir maniakāla vēlme svinēt visvisādas jubilejas. Normāli, ka ir koncerts ar kaut kādu nosaukumu. Mēs spēlēsim to, kas ir bijis, kas ir atsvaidzināts, būs arī kaut kas jauns, un šoreiz nosaukumā „XL” labi izdevies ieslēgt jubileju, jo tas ir četrdesmit ar romiešu cipariem. Labi, ka nav četrdesmit…”

Aigars Krēsla bija pēdējais, kas pievienojās „Jumpravas” klasiskajam sastāvam, Aigars Grauba atnāca pusotru mēnesi agrāk. Ar Grāveru, savukārt, Krēsla bija pazīstams jau krietni iepriekš, kopš abu Valmieras laikiem, kad viņi muzicēja ansamblī „Vitamīns”.

„Viss sākās ar bērnu mūzikas skolu, bija skolas estrādes ansamblis – vidusskolnieku kolektīvs. Viņi visi pabeidza skolu, palika instrumenti, un, kad es mācījos 4. klasē, sasauca visus un lika taisīt jaunu ansambli – basģitārists un priekšnieks tai lietai bija Ilvars Zālītis. Vispirms spēlēju trompeti, tad bungas.”

Krēslas muzikālajā biogrāfijā bija arī Valmieras kultūras nama ansamblis „Kvelde”, līdz laikam no Preiļiem piezvanīja Aigars Grāvers un runāja īsi: atbrauc uz Jumpravu! Trešdien mēģinājums, un tā tas sākās. Krēsla labi atceras, ka viņa pirmais koncerts kā bundziniekam grupas sastāvā notika Ādažu kultūras namā: „daudz maz ar godu izšmaucu cauri!”

„Bungas pārtraucu aktīvi spēlēt , jo ritmā man pietrūkst konkrētā muzikālās nots augstuma.”

Pie bungām Krēsla tomēr sēdīsies Ingus Ulmaņa koncertā 25. augustā Dzintaros, jo tur uzstāsies arī „Jumprava”. Līdztekus sitaminstrumentu spēlei kopš Valmieras laikiem Krēsla komponē, viņu jumpravieši sauc par hitmeistaru, jo Aigars sacerējis tādas populāras dziesmas kā „Baltā”, „Peldētājs”, „Ēna”, taču pats savus skaņdarbus dziedājis ļoti reti, vienīgi piebalsis. Izņēmums ir dziesma „Rīt līs lēnām”  ar Ainara Mielava vārdiem no 2019. gada „Jumpravas” albuma „Insomnia”. Astoņdesmitajos Krēsla izpildīja dauzonīgās dziesmas „Klaidonis”, „Sveiciens” un „9.palāta”, un parasti viņa galvā pirmā rodas melodija.

Krēsla ir mēģinājis strādāt citus darbus, tomēr ir sapratis, ka viņa profesija ir tikai un vienīgi mūzika. Pašlaik visi spēki tiek veltīti lielkoncerta tapšanai, bet pērnvasar „Jumprava” sniedza laikam pat septiņpadsmit koncertu dažādās pilsētās:

„Labāk dzīvoju pieticīgāk, bet daru to, kas man patīk. Kādreiz varbūt bija pat pārāk daudz koncertu – pat divdesmit mēnesī, bet man patīk, ja katru nedēļas nogali ir viens vai divi koncerti. Grāvis jau sasolīja, ka mums tagad būs arī jauns albums, virtuāls minialbums – pārsvarā restaurētas, senas dziesmas un dažas jaunas. Pāris vēl palika pusceļā, vēlāk pabeigsim.”

Aigars Grauba raidījumam pievienojas telefona sarunā, paužot prieku, ka „Jumpravas” pirmais sastāvs sapulcēsies Ingus Ulmaņa jubilejai par godu. Pats savu aiziešanu no grupas pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā mūziķis komentēja kā emocionālu lēmumu, kam sekoja jauns daiļrades posms, kad divi Aigari un Ainars spēja radīt jauna satura mūziku trijatā.  

„Man pret četrdesmit nav nekādu iebildumu, jo dramatiski un skaisti izklausās arī tas, ka „Jumprava” ir dibināta pagājušajā gadsimtā un mums ir ap simt piecdesmit dziesmu!”

Pēc Graubas domām, „Jumprava”  mūzikai un koncertiem pieiet rūpīgi un atbildīgi, izņēmums nebūs šī reize, taču vienmēr jāatstāj vieta improvizācijai. Katrs dalībnieks šoreiz iesniedza savu dziesmu sarakstu, tad galvas tiek saliktas kopā atlasē. Aigars iesniedza „Šeit lejā” un „Teātris”, kuru vienmēr bija kārojis dziedāt – 31. augustā tas beidzot notiks.  Programmas otrajā daļā, protams, skanēs „Ziemeļmeita” un „Tālu aizgāja”.

„Tas, ka ir obligātā daļa, nav nekas slikts, tāpat kā dziesma „Baltā” un varētu uzskaitīt daudzas citas.”

Sākotnēji par lielkoncerta norises vietu vija izraudzīts stadions „Daugava”, vēlāk to pārcēla uz Mežaparku, un varbūt viens no iemesliem bija nepieciešamība filmēt ļoti svarīgus kadrus kādas dziesmas laikā Aigara Graubas režisētajai filmai par grupu „Jumprava. Lielais notikums”. Astoņdesmito vidū viņu piedalīšanās Mežaparkā rīkotajos Preses svētkos izraisīja ažiotāžu, tika pat salauzti soliņi, cerams, šoreiz tā negadīsies, un režisors cer, ka filma uz ekrāniem nonāks nākamā gada pavasarī:

„Filma būs stāsts par mīlestību, jaunību un mūziku, un gatavošanās koncertam šogad man palīdz noķer aiz astes vajadzīgo sajūtu!”