„Melodiju Mānija” – tādu nosaukumu čellists Kārlis Auzāns deva savai čellu grupai, kas tapa 2004. gada nogalē, un pa šiem gadiem kā „Melo-M” iepazītais trio sniedzis neskaitāmus koncertus un iedvesmojis sekot savās pēdās. Čellistu Latvijā netrūkst, tiem pievienojas arvien jauni, un 9. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē būs iespēja izbaudīt  un pieredzēt rekordlielu čellu skanējumu “Melo-M” mega orķestra” koncertā. Vienkopus uz vienas skatuves muzicēs 135 čellisti no visas Latvijas, pārstāvot visas čellistu paaudzes, un raidījumā „Nošu atslēga” par to saruna ar Kārli. Savās sajūtās par čella skaņu dalās arī „The Sound Poets” mūziķe, čelliste Undīne Balode un mūziķis, komponists aranžētājs Raimonds Macats – arīdzan čellists!

“Spēlējam melodijas uz čelliem, esam traki, tāpēc savulaik izraudzījāmies nosaukumu – “Melo Mania”, saīsināti “Melo-M”,” skaidro Kārlis Auzāns. Kad viņu sešu gadu vecumā aizveda uz J. Mediņa bērnu mūzikas skolu, tur čelliste Lolita Lilje, ievērojusi zēna garos pirkstus, piedāvāja apgūt čella spēli, neko daudz neprasot. Auzāns ieguvis maģistra grādus Latvijas mūzikas un kultūras akadēmijās, Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā, studējis Ķelnes mūzikas augstskolā, stažējies pie slaveniem čellistiem, latviešu populārās mūzikas cienītājiem Auzāns labi zināms arī kā grupas „Autobuss debesīs” mūziķis. Tāpat Kārlis ir aktīvs komponists, tapušas daudzas stundas teātra, filmu u.c. žanru mūzikas, protams, skaņdarbi čellam, kas tiks izpildīti Mežaparkā.

„Man bija prakse Hamburgā, mārketinga daļā, un tolaik galvā izveidoju eksportspējīgu muzikālu projektu – ar klasiskiem instrumentiem izpildītas, negaidītas instrumentālas melodijas, kas agrāk šādi nav skanējušas.”

Protams, viens no iedvesmas avotiem bija somu grupa „Apocalyptica”, kuras koncertu 2005. gadā Rīgā „Melo-M” iesildīja. Taču uz čella var spēlēt ne tikai smago mūziku, kā to dara somi, un Auzāns nolēma, ka čellistu ansamblim pa spēkam liels žanriskais spektrs:

„Trio sastāvs ir optimāls, lai var izveidot aranžiju un labskanību, ir basists, ritma veidotājs un solists, dažreiz piedalās sitaminstrumenti – cietais rāmis.”

„Melo-M” uzstājies kopā ar daudziem starptautiski atzītiem mūziķiem, kā arī koncertējis un guvis atzinību daudzās pasaules valstīs, trio izdevis 6 ierakstu albumus ar latviešu un ārzemju dziesmām, K. Auzāna oriģinālkompozīcijām. Pirmajā sastāvā bija arī Kristaps Bergs un Valters Pūce, kam tagad ir sava grupa „Da Gamba”. Auzāns ar kolēģiem saskaitījuši, ka pa šiem 20 gadiem bijuši 12 vai 3 dalībnieku, nu jau krietnu laiku Kārlis spēlē ar Jāni Paulu, Maestro Raimonda Paula brālēna dēlu, un Miķeli Dobičinu.

„Raimonda Paula mūziku esam izpildījuši – spēlējām „Dāvāja Māriņa”, „Undīni”, „Nīcā”. Un Miķelis ir no tēlnieku dzimtas, tātad – labi raduraksti.”

Tradīcija ir „Melo-M” gadumijas koncerti, kuros arī pirmoreiz pirms vairāk nekā desmit gadiem tika sasaukts čellistu megaorķestris. Nu jau regulāri ik pa 2 gadiem tiek rīkots čellistu vasaras koncerts, Mežaparkā tas notiks otroreiz. 9. Jūlijā pulcēsies gan bērni un jaunieši, kuri šobrīd apgūst čella spēli, gan studenti, profesionāli mūziķi un seniori, kuriem atkal būs iespēja atgriezties uz skatuves.

Arī Undīne Balode savulaik piedalījusies lielkoncertā, viņa ir grupas „The Sound Poets” dalībniece, un neuzskata, ka sieviete un čells būtu grūti savienojamas lietas:

„Manā dzīvē tas ir normāls salikums, jo mana pirmā čella skolotāja bija sieviete, nejutu nekādas pretrunas un šādu jautājumu sev nekad neesmu uzdevusi.”

Undīne padalījās aspektos, kas saistīti ar čella apskaņošanu koncertā, kas ir ļoti sarežģīti, tur neder vokālais mikrofons. Savukārt viņas iesaistīšanās „The Sound Poets” bija grupas līdera Jāņa Aišpura vēlme pēc šāda skanējuma, kad bija notikusi kopīga uzstāšanās.

„Piedāvājumi nenāk tāpat vien, nolēmu, ka jāpamēģina, Jānim bija vīzija, kā čells iekļausies roka skanējumā. Es tikai iekļāvos viņa redzējumā, tā viss pamazām attīstījās.”

Tieši desmitajā dzimšanas dienā pie Raimonda Macata mājās ieradās Cēsu čella skolotājs Igors Graps, lai piedāvātu viņam pāriet no klavierēm pie čella:

„Viņš teica, ka man piemērotas rokas čellam, jo es kategoriski atteicos spēlēt klavieres. Jā, leģenda, sāku pie viņa spēlēt, aizspēlējos līdz konservatorijas pabeigšanai, biju arī konkursu laureāts.”

Raimonda čells skanēja Mārtiņa Brauna mūzikā, bet visspilgtāk tas skanēja Imanta Kalniņa dziesmā „Apvij rokas”, kad to pārskaņoja projekts „Tango” – dziedāja Olga, un skaņdarbam izdevās zīmīgs videoklips.

„Tas bija latviešu meistara Māsēna čells. Parasti runā, ka latviešu meistariem čelli ne visai, tikai ārzemniekiem padodas, bet tas čells labi skanēja.”

Čellisti bija dārziņskolas absolventi Haralds Kiops, kas vadīja ansambļus Valmierā, un Zigmunds Lorencs, ģitārists, dziedātājs, komponists, ansambļu „Eolika”,„Selga” u.c. dalībnieks. Pats Macats čellu spēlēja arī „Sīpolu” laikā, kad jau komponēja, viņa čella solo dzirdams viņa dziesmā „Es gribu dzīvot mierā”. 

„Tajā laikā man nebija naudas, lai nopirktu sintezatoru, nerunājot par lietām, kas pastiprinātu čella skaņu, kaut kādus pedāļus, bet jau tad gribējām spēlēt „Led Zeppelin” un bītlu skaņdarbus ar čellu.”

Raimonds Macats čellu nosauca par tembrāli ļoti universālu instrumentu, un čellistu ansambļi saradušies malu malās. Sevi viņš raksturoja kā tūristu čella pasaulē, jo patīk darīt arī ko citu, taču šad un tad to spēlē savos aranžējumos, koncertos.

Zīmīgi, ka čella skaņa ir tuva cilvēka balsij, ne tikai tembrāli, bet arī radīšanas veidā, jo mūziķis ar pirkstu uztausta emocijai atbilstošāko skanējumu:

„Tu vari manipulēt ar skaņu, lai tā izklausās pēc balss, vari raudāt, vari priecāties ar čella skaņu, mikrotoņiem, intonāciju.”

Kārlis Auzāns padalījās ar piedzīvojumiem ar čella pārvadīšanu – bērnībā viņam trīsreiz instruments iespiests autobusa vai trolejbusa durvīs, un pēc tam tas bija pamatīgi jālabo. Izrādās, lidmašīnā čellam jāpērk pašam sava lidojuma biļete, jo bagāžā to nevar nodot trausluma dēļ. Instruments sver ap pieciem kilogramiem, izmēri parasti aug līdz ar bērnu, kuram pārpildītā transportā jāklausās burkšķēšana par to, ka instruments traucē citiem pasažieriem.

 „Ne jau pirmoreiz tiekamies, izsūtām vēstuli, aptaujas lapu, kurā čellisti var pieteikties. Labi, ka čells mūsu mūzikas skolu vidē ir populārs, esam daudz paveikuši, lai tas dzīvo latviešu rokās, to noteikti var mācīties, vismaz Latvijas lielākajās pilsētās. Pirmais pasākums bija ar 45 čellistiem, kas jau tad likās megaorķestris, tagad ir jau 135, un tas ir fantastiski! Vēl jau piesakās, bet uz skatuves vietas vairāk nav.”

Jaunākā dalībniece būs sešgadniece, kas spēlēs kopā ar mammu, vecākais – minētais Raimonda Paula brālēns Ivars Pauls, kurš jau labu laiku ir pensijā. Ir daudz pedagogu, kas ar skolniekiem brauks uz Rīgu no Cēsīm, Liepājas, Siguldas, kopš pirmā koncerta piedalās Sallija Bankevica ar saviem audzēkņiem. Publika sēdēs koristu vietās, čellisti – uz skatuves, un labi, ka meteorologi sola labu laiku.

„Mums ir jau tradicionāli ģērbties pilnīgi melnā, jo uz melna fona čells brīnišķīgi izceļas, instruments kļūst par tādu kā mākslas darbu uz skatuves – dekorācijas mums nebūs nepieciešamas. Un tie būs īsti svētki instrumentam. Paldies Eleonorai Testeļecai, kas turējusi čellistu skolu, paldies Mārim Villerušam. Mums ir Kristīne Blaumane, kas ir pasaules top-čelliste, Marta Sudraba, Margarita Balanas. Šai ziņā esam zināmi pasaulē, tas ir fantastiski.”