Šogad 23. septembrī pirmoreiz tiek atzīmēta Eiropas Folkloras diena, ko svinam arī Latvijā. Piemēram, Preiļu novadā sarīkoti XXIII Tautas mūzikas svētki, pulcējot teju 30 tautas mūzikas kolektīvu no Latvijas novadiem, Kultūras centrā „Ulbrokas pērle” skan tautas mūzikas koncerts „Upes pērles”, sarīkojumi notiek arī citviet. Folkloras dienas svinības arī raidījumā, daudzinot latvju gara mantas. To darījušas abas studijas viešņas – etnomuzikoloģe Igeta Ozoliņa, kas vada etnoprieka grupu „Ogas”, un dziedātāja Ieva Mora, kura 2016. gadā pašas spēkiem iedziedāja un izdeva albumu „Latviešu tautasdziesmas”. Abas veiksmīgi darbojušās arī popmūzikas žanrā, turklāt abām ir profesionāla muzikālā izglītība.

Savulaik, pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados latviešu folkloras kustība ar tādām grupām kā „Skandinieki”, „Iļģi”, „Līvlist”, „Savieši” un citām veicināja Atmodu Latvijā. Vēlāk folkloras vilnis nedaudz noplaka, taču interese par mūsu tautas garamantām ir jūtama visu laiku - nemainīgi populāras ir „Suitu sievas”, „Atštaukas”, Ciblā ļoti aktīva ir folkloras kopa „Ilža”, protams, pēdējos gados visi iepazinuši „Vilkus” un „Vilcenes”, „Tautumeitas”, tūdaļ savā 20. jubilejas tūrē dodas dūdu un bungu mūzikas grupa „Auļi”. Ja ir interese par autentiskiem tautasdziesmu izpildījumiem, tie jāmeklē garamantas.lv.

Vairums folkloras cienītāju ir savstarpēji pazīstami, satiekas festivālos, kopējos projektos:

„Es noteikti komunicēju ar saviem brīnišķīgajiem padomdevējiem, piemēram, Zani Šmiti, lielāko meistari tradicionālās dziedāšanas jomā,”

atzīst Igeta Ozoliņa, kā pati saka – šerpa kurzemniece. Viņai dziedāšana saistās ar bērnību, vasaras pavadīja laukos, kur nepārtraukti dziedāja. Sekoja mācības Liepājas mūzikas skolā, kur apgūta klavierspēle, tolaik Igeta darbojās folkloras kopā „Duvzare” pie mūzikas skolas. Vēlāk, mācoties Liepājas mūzikas vidusskolas mūzikas teorijas nodaļā, Igetas interesi par folkloras raisīja uzturēja skolotāja Maija Ķēniņa.

„Studējot jau Mūzikas akadēmijā mūzikas pedagoģiju, palika jautājumi – kāpēc tautasdziesmas dzied tā kora mūzikā, bet pavisam citādi kaut kādas tantes. Kur slēpjas tās īstums? Aizgāju uz folkloras skolu Nacionālajā kultūras centrā, kur kļuva pilnīgi skaidrs, ka jāstājas etnomuzikologos – pilna laika studijas pabeidzu pirms diviem gadiem. Man bija svarīgi iepazīt visus pamatus līdz mielēm.”

Ieva Mora gan visu savu radošo mūžu bijusi saistīta ar citiem mūzikas žanriem: teātra un akadēmiskajā mūzika, popa un rokmūzika, kā Ievu Zēģeli viņu atceras grupas „Iedomu spārni” cienītāji. Ievai tautas mūzika bija vairāk kā izaicinājums – vai es to varu, kā es to varu un vai sanāks?

„Tautasdziesma manā dzīvē visu laiku bijusi klātesoša, tāpēc man pret to ir dabiska patikšana. Toreiz, dziedot tautasdziesmas savā albumā, jutos diezgan brīvi. Vai šim projektam būs kāds turpinājums – droši vien laiks rādīs.”

Arī Ievas Morai etnomūzika ir sirdslieta. Viņa ir profesionāla, Mūzikas akadēmiju absolvējusi vokāliste, taču folkloras kopās nav iesaistījusies. Interesi virzīja viņas pašmācība, interese, jo tautasdziesmas ģimenē skanēja kopš bērnības.

„Mācījos Rīgas 45. vidusskolā ar mūzikas novirzienu, un izrādījās, ka vecāki izvēlējušies akordeonu, kas saistīts ar tautas mūziku. Spēlēju arī tautasdziesmu apdares. Sava albuma programmai gāju uz bibliotēkām, rakos cauri grāmatu krājumiem, gribējās dziedāt gan kaut ko populāru, visiem labi zināmu, gan paņemt tautasdziesmas, kuras vēl neviens nav dziedājis.”

Savu 2016. gada albumu „Latviešu tautasdziesmas” Ieva salīdzināja ar rozā pastalām – tautasdziesmu izpildījums tika veidots ar mūsdienu cilvēka skatījumu. Toreiz ierakstā piedalījās Laima Jansone, Ēriks Zeps, Mārtiņš Linde, Reinis Briģis u.c.

Pašlaik Ieva Mora saistīta ar Ogres teātri, kur darbojas mūzikas lauciņā, ir ne tikai aktrise, bet arī vokālais pedagogs, mūzikas producente. Kas attiecas uz grupu „Iedomu spārni”, iestājusies dabiska pauze ar citām prioritātēm visiem dalībniekiem, bet, kas zina, varbūt tā reiz atjaunosies.

Telefoniski sarunā iesaistījās Pēteris Kvetkovskis, Latvijas folkmetāla grupas „Skyforger” dibinātājs, vokālists un ģitārists. Smago mūziku atskaņojošā grupa savā daiļradē konsekventi pievēršas senlatviešu, baltu vēsturei, dzied latviešu valodā. Piemēram, 2003. gada albumā „Zobena dziesma” puiši tautasdziesmas izpilda daudzbalsīgi, ar savam stilam neraksturīgi atturīgiem, klusinātiem aranžējumiem. Pateicoties „Skyforger” mūsu folkloru iepazīst arī ārzemēs, daži fani pat iemācījušies runāt latviski, interesējoties par šo grupu, kas pēc nedēļas atkal dodas uz vieskoncertiem, šoreiz Somijā.

Pētera Kvetkovska ceļš līdz interesei par tautasdziesmām bija garš:

„Tas bija no nepatikas līdz patikšanai. Kad padomju laikos gāju skolā bija nepatika pret tautas mūziku. Kad, interesējoties par latviešu vēsturi, nonācu līdz senvēsturei, radās vēlme beidzot paklausīties folkmūziku. Pie universālveikala bija mūzikas veikals, nopirku „Iļģu” kaseti, un iepatikās. Ar laiku sapratām, ka daļu tautas melodiju varam izmantot arī smagajā mūzikā. Iepazināmies ar Māri Jansonu, kuram bija folkmūzikas studija. Viņš bija sakrājis kolekciju, arī braucis folkloras ekspedīcijās. Nu bija liela krātuve, no kuras pasmelties.”

Igeta Ozoliņa – iepriekš pazīstama arī kā Igeta Karpa un Igeta Gaiķe – atstājusi paliekošas pēdās popmūzikā ar sava toreizējā vīra Ainara Karpa grupu „KWO”, darbojusies arī solo, piedaloties Eirovīzijas dziesmu konkursa atlasē, kur 2007. gadā lielus panākumus izpelnījās viņas dziesma „Dundari dandari” – faktiski bez vārdiem, toties folkloras noskaņās. 2013. Gadā festivāla Bildes vasaras nometnē dzima apvienība „Stiprās sievas”, savukārt Igetas etnoprieka grupa „Ogas”, kuras nosaukums nosapņots, drīz svinēs piekto jubileju, un gaidāms gadskārtu ieražu dziesmu albums:

„Ogas ir kaut kas sulīgs, smeķīgs, krāsains. Pie tā arī strādājam, izvēlamies tradicionālas melodijas, meklējam arhīvā vai ņemam pašiem tuvas un veidojam tās pasaules mūzikas stilā.”

Igeta strādā skolā, un viņai ir svarīgi nodot tautasdziesmu vēstījumu jaunajai paaudzei. Ievai šķiet, ka agrāk tautasdziesmas skaitīja un dziedāja vairāk nekā tagad skolas un bērnudārza pasākumos. Varbūt šis raidījums kādu mudinās pašam atcerēties kādu tautasdziesmu vai iemācīt to savām atvasēm…