Par tradīciju kļuvusi mūsu Maestro Raimonda Paula dzimšanas dienas atzīmēšana, sākot katru jauno gadu, un viņš pats ar grandioziem koncertiem un koncertu sērijām klausītājus priecējis kopš savas četrdesmitās jubilejas. Ja šogad Maestro šūpuļa svētku koncertu Dzintaros dzirdēt varēja pavisam nedaudzi, tad ikviens var doties uz Liepāju, kur Latviešu biedrības namā skatāma Raimonda Paula mūzikas skaņuplašu izstāde. Tā tapusi no Raita Pavloviča kolekcijas krājuma, kurā ir gandrīz visas ar Raimonda Paula mūziku izdotās skaņuplates – sākot ar 1957.gada izdoto 78 apgriezienu šellaka plati ar Raimonda Paula skaņdarbu „Lēnā rumba” un ieskaitot  Japānā 1987. gadā izdoto singlu  „Dāvāja Māriņa vai 1 000000 sārtu rožu” dziedātājas Tokito Kato izpildījumā. Līdzās skaņuplatēm redzamas Aigara Hibnera fotogrāfijas, kurās atainots Raimonds Pauls, protams, koncertos Liepājā. Maestro skaņuplašu izstādes atklāšanu papildināja arī tikšanās ar pērnruden izdotās grāmatas „Raimonds Pauls – skanošs un klātesošs” autori Liu Guļevsku. Visus ciemiņus ar telefonisku sveicienu pagodināja arī pats Maestro, kura smaidošā kartona figūra sveic visus ienācējus.

Raita Pavloviča, mūzikas telpas „Vinilkoks” īpašnieka, kaislība uz skaņuplatēm mantota no tēva, paša kolekcija veidota, sākot ar septiņdesmitajiem gadiem, un tās kopējais apmērs pat pašam krājējam īsti nav skaidrs. Toties saskaitītas plates ar Raimonda Paula mūzikas ierakstiem – 180, taču Liepājas Latviešu biedrības namā, saprotams, nav izstādītas visas, tikai košākās, nozīmīgākās, arī retākās kuru vidū vācu dziedoņa Dona Marko versija dziesmai „Anno Domini”, kas 1984. Gadā guva vērā ņemamus panākumus hitparādē.

„„Tev, mana labā” ir Raimonda Paula pirmā lielā autorskaņuplate, ar šo pašu vāku gan vispirms bija mazā plate. Iepriekš platēs tika izdotas pa vienai, divām viņa dziesmām. Pati pirmā skaņuplate ir no 1957. gada, kur skan Raimonda Paula „Lēna rumba”. Ar šo reto izdevumu praktiski jaunā stāvoklī lepojos visvairāk, speciāli nopirku atskaņotāju ar 78. ātrumu .”

Populāro dziesmu par miljonu sarkano rožu, kuru mēs pazīstam kā „Dāvāja Māriņa”, dziedājuši gan japāņu, gan ungāru un somu valodā – arī tāda plate redzama izstādē. Pārsteigumu sagādā uzraksts „Dzintars” uz plates, un tas nav pazīstamais sieviešu koris, bet gan Portlandes ansamblis „Dzintars”, kurā darbojās māsas Brigita un Lolita Ritmanes, ieskaņots R. Paula cikls ar tautas vārdiem, „Rudacīte” un citas dziesmas skaņuplatē „Ceļinieks es esmu”. Protams, žēl, ka to visu uz vietas nevar noklausīties, taču kopumā kolekcionārs Raitis Pavlovičs vērtē, ka plašu kvalitāte ir laba. Ja ir vēlme tās noklausīties, jādodas ciemos pie viņa uz „Vinilkoku”, jo izstādē apskatāmi tikai vāki. Tie visi var lepoties  ar Maestro autogrāfu, kas, protams, saņemti vairākās sesijās.

„Par tiem paldies jāsaka Valdim Skujiņam, šīs izstādes dzinējspēkam, kuram ir ļoti labas attiecības ar Maestro.”

Iespējams, Raita Pavloviča kolekcijas Raimonda Paula mūzikas skaņuplašu klāsts vēl augs, jo tas jau papildinājies komponista jubilejas mēnesī, gatavojoties izstādei, kas, cerams, ceļos pa Latviju, pēc tam noenkurosies „Vinilkokā”.   

Skaņuplatēs izdotas arī grupas „Credo” izpildītās Raimonda Paula dziesmas, sākot ar mazo skaņuplati, turpinot ar ciklu „Melnais kliedziens” un plati „Baltais ceļš” 80. Gados. Par godu Maestro 85. jubilejai „Credo” ieskaņojumi izdoti vinila skaņuplatē, kas kļuvusi par diskogrāfisku retumu, jo saražoti tikai 300 eksemplāru. „Credo” dibinātājs Valdis Skujiņš ar prieku atceras iepazīšanos ar Raimondu Paulu, kam sekoja ilga un auglīga sadarbība:

„Viens no festivāla „Liepājas dzintars” rīkotājiem Linards Muciņš bija labi pazīstams ar Raimondu Paulu, un 1978. gadā „Modo” ieradās Liepājas teātrī ar koncertiem. Linards ieteica mūs paklausīties, viņš, Mirdza Zīvere un Žoržs Siksna atbrauca uz fabrikas „Baltija” klubu, kur mēģinājām, un nospēlējām viņiem savu programmu. Nepagāja ilgs laiks, kad viņš iedeva savas pirmās nošu lapas – „Dziesmiņa lietainā naktī” un „Saules ritmi”.”

„Credo” jau rīkojuši vairākus īpašos jubilejas koncertus kopā ar Maestro, pēc Valda Skujiņa ieskata, diez vai kas labāks par tiem vairs var sanākt. Klausītāji pēc jaunām dziesmām netīko, un, kad nākamgad „Credo” svinēs 50. jubileju, varēs aplaudēt Raimonda Paula dziesmām „Smaidas”, „Kad nekas nav palicis tevī” un citām. 

Skaņuplašu izstādes atklāšanā piedalījās arī žurnāliste, publiciste Lia Guļevska kopā ar apgāda „Jumava” vadītāju Juri Visocki prezentējot savu jaunāko grāmatu „Raimonds Pauls – skanošs un klātesošs”. Šī ir jau piektā vai sestā „Jumavas” grāmata par Maestro, sākot ar Elitas Veidemanes „Leģenda rudenī” un turpinot ar vairākām Liepājas pieredzes bagātā un mūziku mīlošā žurnālista Andžila Remesa grāmatām „Dzīve kā ziņģe”  (2009) un „Maestro. Raimonds Pauls” (2010), Ksenijas Zagorovskas grāmatu krievu valodā u.c.:

„Viņš katrai grāmatai ir dāvājis arī koncertu. Viņš ir ne tikai klātesošs un skanošs, bet arī dodošs. Esmu saņēmis prieku turpināt savas gaitas, redzot tādu paraugu,” uzsvēra Juris Visockis. „Kad atvērām Elitas grāmatu, Maestro bija pie klavierēm, un visi dziedāja. Arī es būtu varējis: būtu efekts – pie klavierēm Pauls, uzstājas Visockis!”

Žurnāliste, publiciste Lia Guļevska Raimonda Paula mūzikā iemīlējās līdz ar dziesmu „Ziemas vakars”, vēlāk, strādājot Latvijas radio raidījuma „Mikrofons” redakcijā, regulāri saskārās ar Maestro mūziku. Īpaša situācija bija, protams, vadot dziesmu aptaujas koncertos, veidojot to scenārijus, un šogad aptaujai aprit 55 gadi. Jubileja tiks svinēta koncertos, un Pauls bija neapstrīdams dziesmu aptauju uzvarētājs līdz 1982. gadam:

„Kopīgo notikumu ir bijis ļoti daudz. Raimonds Pauls mums visiem ir kā ūdens malks, kā svaigs gaiss, mēs viņu pieņemam un zinām, ka viņš ir – lai dod Dievs viņam stipru veselību, jo pārējo viņš ar savu spēcīgo gribasspēku noturēs pats.”

Izstāde „Komponista Raimonda Paula daiļrade skaņuplatēs un fotogrāfijās no koncertiem Liepājas koncertzālēs” LLBN apskatāma līdz janvāra beigām.