„Katru gadu Jāņos mēs iegūstam tik daudz enerģijas, ka tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nolēmām ierakstīt tieši Jāņu dziesmu albumu,” uzsver Katrīna un Laima jeb Māsas Dimantas, kas par godu vasaras saulgriežiem tautās laidušas albumu „Celies, Jāņa diena”. Enerģijas apmaiņa starp dziedātājām, pavadošo grupu un klausītājiem notikusi jau virknē koncertu, sākot ar albuma atvēršanas svētkiem jau maija vidū folkklubā „Ala”. Varbūt kāds šīs vitālās dziesmas klausīsies arī ziemas vidū, lai gūtu dzīvesspēku un dzirksti no Dimantu iekšējā ugunskura, kā nekā darbs pie ieraksta sākās jau pērnruden, turklāt vasarīga un viegla sajūta spēj iedvesmot visa gada garumā.

Pirms diviem gadiem Katrīna un Laima ciemojās Latvijas radio 2, lai tieši Saulgriežos piedalītos „Gada garākajā līgo dziesmā”, un šos svētkus Dimantu ģimene svin katru gadu.

„Bijām pašas pirmās, kas ieskandināja 21. jūnija rītu līdz ar saullēktu. Pēc tam uzreiz braucām kailas peldēties Daugavā ar vainadziņiem galvā, tā ka pildām dažādas tradīcijas, bet ar saprātu. Esmu dzirdējusi māņticību, ka Līgo dziesmas nevar dziedāt citā laikā – tas nesot neveiksmi, bet tas nav pierādījies – mēs zinām, ka tās var dziedāt arī oktobrī vai janvārī, un gads tāpat būs veiksmīgs,”

saka Laima Dimanta.

„Esam skrējušas kailas ar draugiem pa labības laukiem, lai vairotu auglību. Kāds skrien jautrībai, kāds auglībai, zinu, ka dažiem pēc tam šajā ziņā veicies. Es, piemēram, pērn izdevu albumu, tātad ar auglību viss kārtībā,”

piemetina Katrīna Dimanta.

Māsas uzskata, ka Jāņu burvība ir kopā svinēšana. Lai nebūtu tikai pasēdēšanas, īsākas vai garākas, pie galda vai ugunskura, bet arī dziesmas, rotaļas un danči. Dimantu ģimenē pierasts visiem kopā gatavoties Jāņiem, pēc tam kopīgi nokopt svētku vietu, kas rada īpašu sajūtu.

„Mums ir svarīgi nedarīt vienam. Jau pinot vītnes un vainagus dziedam, tas nekas, ka tās pašas dziesmas, ko dziedāsim vakarā. Tie, kas nezina – iemācīsies. Šajā vakarā un naktī, protams, ir svarīga arī uguns, mūsu dzimtā pieņemts, ka to iededz vīrieši.”

Plašāka publika ar dziedošo Dimantu ģimeni iepazinās 2010. gadā šovā „Dziedošās ģimenes”. Iepriekš Dimantu kuplā ģimene bijuši bieži viesi saietos „Spiets” un 3x3 kustības nometnēs. Pašlaik māsas jau dalās ar to, ko savulaik tur pasmēlušas, pateicoties brālēna un māsīcas dzimtai iegūta arī sava lauku vecmāmiņa, pie kuras bērnībā daudz svinēti Jāņi. Iedvesmoja arī Latvijas folkloras kustība, piemēram, „Pulkā eimu, pulkā teku”, folkloras festivāli „Baltica”.

Laima un Katrīna darbojās folkloras kopā „Kokle”, un šie ir tikai trešie Jāņi, kurus māsas Dimantas sagaida dzimtenē, jo ir ļoti pieprasītas mūziķes ārzemju latviešu sabiedrībā.  

„Jāņi mums ir vismīļākie svētki, tāpēc tos vedam pa visu pasauli. Esam bijušas Austrālijā, Kanādā, Amerikā, Brazīlijā, esam latvietību vedušas arī uz Turciju, parādot, cik forši ir sanākt kopā, atgādināt, ka mūsu valoda un mēs, latvieši, esam vērtība.”

Māsas aicina pašiem izgudrot savas Jāņu tradīcijas. No svara ir arī ēdieni, kas ir uz galda, piemēram, Katrīna dod priekšroku sieram un mazsālītam gurķim, nevis ceptai gaļai. Taču pats galvenais ir – atrasties pie dabas un kopā ar draugiem mesties rotaļās, dziedāt un dejot visu nakti. Kas nekaiš Laimai un Katrīnai, jo viņām ir tik vareni instrumenti kā pašu balsis. To skanējumu 11 dziesmu albumā „Celies, Jāņa diena” papildina kokle, stabules, zvaniņi, vijole, ukuleles pašas Katrīnas sniegumā, ieraksts tapis ar māsu ilggadējiem mūzikas biedriem - Matīsu Uškānu pie sitamajiem instrumentiem, ģitāristu Armandu Varslavānu, basģitāristu Kristapu Strodu, kā arī akordeonistu Rolandu Zelču.

„Jāņu dziesmas latviešiem ir tādas, ka pietiek noklausīties pantiņu, un tad visi kopā dzied to otroreiz. Vajadzīgs tikai cilvēks, kas zina, dziesmu, un tu piebalso. Dažreiz pirms dziesmas iemācām cilvēkiem piedziedājumu, tad dziedam visi reizē. Ja redzam, ka publikā grib dejot, varam nospēlēt jebkuru latviešu danci, vai mācām uz vietas rotaļas.”

2013. gadā māsas Dimantas devās savā pirmajā Jāņu koncertbraucienā uz Īriju, kur iznāca dziedāt arī turienes publikai, ne vien latviešiem. Tad līdzi brauca arī māsa Alise, tad Dimantas mācīja britiem dažādas līgo dziesmas, dažām bija izdrukātas notis un vārdi, kurus nācās mācīt pa zilbei vien.

„Mēs jau varam atnākt un nodziedāt, bet, ja tu nesajutīsi to, ko vēlamies iedot, tad pašām būs nedaudz bēdīgi. Tādi prieka sprādzieni, ka cilvēki nāk pēc tam klāt un ir laimīgi, arī mums dod prieku turpināt. Parasti vērojam publiku, un ne vienmēr zinām, kas iznāks.”

Daudz komplimentu Katrīna saņēma arī pēc sava priekšnesuma iepriekšējo Dziesmu un deju svētku koncertā „Visas manas greznas dziesmas”, kurā viņa dziedāja, kā arī spēlēja vijoli. Šogad viņa kopā ar „Auļiem” sagaidīs visus svētku dalībniekus. Katrīna Viņa grupā „Ārzemnieki”, apvienībā „Imanta Dimanta” un citos sastāvos, arī solo tāpat kā Laima, kura ir ilggadēja Arstaruslmirus (Gustavo) fona dziedātāja, un abas māsas savulaik darbojās arī kā „Camillas”, bet tagad dzied korī, tātad piedalīsies Dziesmu svētkos.

Šajās svētku dienās māsas sastopamas rezidencē „Kurzeme” 2x2 kustības Saulgriežu salidojumā, kura moto ir „Dots devējam atdodas”. Pirms tam līgots Rīgā Vērmanes dārzā, Latvijas televīzijā un Doma laukuma Zāļu tirgū, citās vietās, koncertos atskaņojot ne tikai tautas, bet arī pa kādai pašu sacerētai dziesmai:

„Šogad mums tūliņ būs arī Dziesmu svētki, tātad latviešiem ir, ko svinēt!”