„Esi vienmēr pozitīvs,” – tāda ir dziedātāja un dziesmu autora Jāņa Stībeļa personiskā pārliecība, ne tikai dziesmas vārdi. Pirmos honorārus par muzicēšanu viņš saņēmis, jau darbojoties Talsu bērnu diksilendā „Sprīdīši” Jāņa Osīša vadībā – ar rubli pietika bulciņām un limonādei, un arī tagad Stībelis neatsaka pasūtījuma darbus, piemēram, nodziedāt dziesmu „Tikai tu” kāzās un ir gatavs nospēlēt arī balli – nu gluži kā kādreiz, pusaudža gados muzicējot Talsu repertuārā. Taču paša dziesmas nāk no sirds, dvēseles un kādiem tālumiem, kad ir iedvesma. Stībelis nesēžas katru dienu pie sintezatora, lai „izspiestu” jaunu melodiju, toties, jau strādājot pie jauna materiāla, garšīgi un ar prieku savā akustisko koncertu sērijā grasās dziedāt par glāzi piena. Pirmais Jāņa koncerts kopā ar ģitāristiem Gintu Smuko un Jāni Kalniņu gaidāms 8. oktobrī Tukuma kultūras namā. Sekos koncerti Valmierā, Saldū, Rīgā un citviet.

Oficiāli Jānis Stībelis dzimis Ventspilī, kur tēvs – liels dziedātājs, viesību akordeonists – darbojās labiekārtošanas jomā. Drīz pēc tam ģimene apmetās Talsos, kur piešķīra divistabu dzīvokli.  Bērnība un jaukie skolas gadi aizritēja šajā pakalnu pilsētā, uz kuru mūziķis cenšas aizbraukt, cik bieži vien iespējams.

"Jebkurā manā albumā ir kāds sāpīgs mirklis. Jaunākajā albumā "Optimists" ir dziesma, veltījums manam tēvam, kas saucas „Liesmas un uguns”. Ļoti jocīgi, ka kapličā, kad tavs tēvs ir aizgājis, tu stāvi viņam blakus un kaut kas sāk skanēt galvā.”

Cerot uz karjeru pasaulē, Stībelis pirms vairākiem gadiem izraudzījās skatuves vārdu Jay Stever, kas no vienas puses palīdzēja atbrīvoties no priekšstata, ka Jānis ir meitene Dženisa, no otras – bija godinājums vectēvam Stīveram, bet Džei ir J. burta izruna angļu mēlē. Sakņu sajūta mūziķim ir ļoti svarīga, tā jūtama viņa daiļradē, un arī gaidāmo akustisko koncertu devīze „Mēs būsim kopā” apliecina Stībeļa pilsonisko stāju, mudinot klausītājus pozitīvam un nacionāli vienotam pasaules redzējumam.

„Ir arī diezgan daudz jauna materiāla, kas sakrājies. Viena, otra, trešā dziesma – jau puse albuma gatava – tāds minialbums. Lielāks un konceptuāls albums būs nākamgad, jo dziesmas laužas uz āru. Mierīgākā periodā, nākamā gada sākumā ķeršos klāt, jo palikusi tikai pabeigšanas vaina – dziesmas ir sarakstītas.”

Karjeras sākumā Jāņa elks bija dziedātājs Stīvijs Vanders, dažus gadus viņš apguvis R&B vokālu Holivudas Mūzikas institūtā. Kopā ar Raimondu Tigulu grupā „Shake & Bake” Jānis radīja dziesmas angļu valodā, tad pakāpeniski no amerikāņu mūzikas ietekmes atbrīvojās.

„Es laikam ticu liktenim, jo visas lietas man notikušas nepiespiesti, pašas no sevis. Protams, ir procesi, kas jādara. Nevar sēdēt un gaidīt, ka no debesīm nokritīs ābolītis rokās: ir jāiestāda ābelīte, jāaplaista, jāravē, tad var gaidīt augļus. Man vienmēr paticis amerikāņu teiciens – „music must be fun” – „ja tu nodarbojies ar mūziku, tev no tā jāgūst prieks!” Brīžam rakstu pats sev, kad ir slikts garastāvoklis – vai tad raudāt? Nē! Es tikai smejos!”

Galvenais dziesmā Stībelim ir un paliek melodija, taču reizēm ir tāds savādas sakritības mirklis kā, izlasot Edvarda Virzas dzejoli „Karogs”, tūdaļ ieskanējās melodija. Savukārt paša Jāņa sacerētie vārdi dziesmu „Glāze piena” padarīja par 2008. Gada labāko dziesmu, un tā skanēs arī gaidāmajā akustiskajā koncertsērijā.

Jānis koncertos dziedās, šad tad uzspēlēs ģitāru, krāsai lietos sintezatoru, un viņam ir mūzikas instruments „Talk-box”:

„Man tas iepatikās no 70. gadiem, šur tur mūziķi to izmanto joprojām. Astoņdesmitajos to lietoja Stīvijs Vanders. Esmu vokālajā manierē ietekmējies no dažādiem izpildītājiem, arī no viņa. Bet reizēm izlien laukā pavisam citas notis.”

Savu interpreta redzesloku Jānis pierāda ikdienišķākos koncertos, skandējot lielos ārzemju un latviešu hitus. Ar paša sacerētajām dziesmām viņš apkārt nesvaidās, šo to uzrakstījis Normundam Rutulim, kādreizējam grupas „Take It Such” biedram, tapis arī duets ar Martu Ritovu „Divas pasaules”, kura tapšanas stāstu klausieties raidījumā.