„Sāku spēlēt, jo gribēju būt televizorā un dabūt draugus”

Pavisam drīz Latvijas rakstnieku saimei ar savu pirmā grāmatu „Piezīmes uz šaubu malām” pievienosies dziedātāja, grupas „ Astro’n’out” soliste, dziesmu autore Māra Upmane-Holšteine. Tas viņai ir ļoti priecīgs, jāsaka, sen gaidīts notikums, jo jau pirms vairākiem gadiem kādā intervijā Māra izteikusies, ka jau skolas laikā iztēlojusies, lai viņas vārds reiz būtu lasāms literatūras hrestomātijā. Interese par literatūru, protams, attīstījusies līdz ar dziesmu vārdu rakstīšanu, bet ne tikai – Upmane-Holšteine ir ieguvusi bakalaura diplomu Latvijas Universitātes komunikācijas zinātnes  programmā un reiz plānoja kļūt par žurnālisti.

Grāmata tapusi pusotra gada laikā, to izdos Māra Upmane-Holšteine pati saviem spēkiem un reklamē, izmantojot digitālus rīkus:

„Vēlāk grāmata būs arī veikalu plauktā, šobrīd sākta parakstīšanās, un mana mamma smejas, ka cilvēki pērk kaķi maisā. Pašķirstīt var mazliet ar bultiņām, bet saņemt varēs 13. septembrī.”

Pašlaik īpašā mājas lapā var izlasīt arī grāmatas nodaļu virsrakstus, un sapnis rakstīt bijis kopš bērnības. Patika, protams, arī mūzika, bet bija sajūta, ka tā domāta tikai izredzētajiem, un, rakstot par mūziku, Māra cerēja tai pietuvoties. Uzdrīkstēties iedvesmoja arī žurnālistikas studijas, dzirdot, cik daudz šīs specialitātes pārstāvis drīkst – zvanīt jebkam, prasīt jebko, rakstīt jebko, ja tas atbilst citātiem:

„Ja jau es drīkstu visu, tad drīkstu arī muzicēt. Caur savu plānu B, proti, žurnālistiku, beigu beigās nonācu pie sava plāna A – mūzikas! Kopā ar kursabiedreni jau 1. kursā nodibinājām grupu.”

Bērnībā Māru uz mūzikas skolu neviens neaizveda, par to rakstīts grāmatā, bērnības sadaļā. Kaut gan dziedātāja negribēja rakstīt autobiogrāfiju, beigās tā tomēr notika. Sākotnējā iecere bija sarakstīt labu padomu grāmatu iesācējiem mūzikā, bet ar laiku Upmane-Holšteine saprata, ka pietrūkst materiāla plašākam pētījumam un vienīgais avots ir pašas pieredze:

„Nebija iemesla ticēt, ka būšu mūzikā, jo neviens no dzimtas nebija ar to saistīts. Tuvākais, ka opaps spēlēja mutes ermoņikas, bet viņš dzīvoja Maskavā un viņu sastapām reti – kad atbrauca uz svētkiem. Tētis arī šad tad mašīnā dziedāja. Un Ziemassvētkos dziedājām, bet korī man bija jāplāta mute, jo bija šaurs diapazons, kaut domāju, ka nav nekā labāka kā spēlēt grupā. Mūzika mūs aizved ārpus sevis un ikdienas.”

Māra jūsmoja par Alanisu Moriseti, no latviešiem – par „The Hobos” un „Pienvedēja Piedzīvojumiem”, kurus viņa intervēja kā 1. kursa studente. Tad viņa nonāca BJC „Daugmale”, kur dziedāšanas un ģitārspēles pedagogs Adrians Kukuvass deva pārliecību, ka nav par vēlu mācīties muzicēt:

„Mums vajag cilvēkus, kuri mums notic, un saka – tu vari! Esmu Rīgas centra meitene, dzimtā ir piecās pasaulēs rīdzinieki. Tad vecāki izšķīrās, un, kā rakstot secināju, ja nebūtu pārcēlusies ar mammu uz Maskačku, pēc tam satikusi Kukuvasu, tad  nebūtu uzrakstījusi dziesmu, kuru kopā ar citiem viņa skolēniem izpildīju audzēkņu koncertā. Bet nometnē „Aicinājums” mani neņēma, saņēmu žūrijas kritiku.”

Kad aiz muguras bija jau seši albumi ar grupu „ Astro’n’out”, Māra nolēma, ka ir pienācis laiks rakstīt citādāk dziesmu vārdus, un pieteicās Ingas Žoludes rakstniecības kursā, par kura beigšanu arī saņemts sertifikāts:

„Rakstot septīto albumu, sapratu, ka neesmu noformulējusi, kas tad tāds īsti jauns būtu sakāms klausītājiem. Vairāk par visu man nepatīk sajūta, ka sāku sevi citēt. Protams, ir savs rokraksts, bet liekas, ka nav vērts darīt to pašu tādā pašā veidā. Ar piekto albumu „Urda” aizgāju līdz Rakstnieku savienībai pakonsultēties, kāds ir profesionāļu spriedums par maniem tekstiem, un tur ar mani tikai pakoķetēja.”

Zīmīgi, ka pirmais skaļais „ Astro’n’out” un Māras hits „Daļa Rīgas” bija viņas tēva nospiedums – viņš bija arhitekts, patriots, Brīvības pieminekļa pārvaldes direktors, Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs, labi pārzināja pieminekļus, skulptūras un kapakmeņus, kuru apskatē līdzi ņēma arī meitu. Viņas vecvecvectēvs Makss Šervinskis ir viens no jūgendstila pamatlicējiem, un bērnībā meitenei radās spīts pret senču vērtībām. Tam Upmane-Holšteine pieskaras savā grāmatā, kur ir arī nodaļas „Vieglie” par fonda „Viegli” tapšanu, kā arī „Padarīs stiprāku vai pazudinās” – par dēla Ezras smago slimību.

Grupa „ Astro’n’out” šogad svin 20. jubileju, drīzumā gaidāms jauns albums „777”,  notiks liels un skaļš koncerts Arēnā Rīga, bet jau 2. Septembrī daļu no programmas varēs dzirdēt Latviešu mūzikas lielkoncertā Mežaparkā. Pēc tam Māras Upmanes-Holšteines grāmatas „Piezīmes uz šaubu malām” iznākšanas svētki 13. septembrī „Rīga Plaza” – tad arī varēsim rokās paturēt grāmatu, par kuru saruna raidījumā.

„Parasti dzīves beigās raksta autobiogrāfiju, uzliek kā kapakmeni. No šī man būtu bail, tāpēc uztveriet tās kā piezīmes uz šī procesa malām…”