Liepājā, netālu no estrādes „Pūt, vējiņi” bērnību un jaunību aizvadījušais Fēlikss Ķiģelis jau labu laiku ir prom no vēju pilsētas. Dzīvo un rada Piņķos, un, izmantojot mūsdienu digitālās iespējas, tapis viņa jaunā albuma „Sirdsapziņa” ieraksts. Uz tā vāka redzama Justīnes Lasenbergas speciāli ierakstam veidota glezna, kurā Brīvības pieminekļa Milda rokās tur ģitāru – mūziķa brīvības simbolu.

Kopš iepriekšējā soloalbuma „Uzzīmētā sirds” izdošanas pagājuši septiņi gadi, „Sirdsapziņa” pagaidām pieejama digitāli, bet taustāmā formātā pie interesentiem dosies, sākot ar 18. novembri, izmantojot mājas lapu www.sirdsapzina.lv.

„Agrāk bija nerakstīta tradīcija, ka mūziķim ir katru gadu pa albumam jāieraksta. Es sevi nepiespiežu, izdodu tad, kad gribu, kad jūtu, ka to vajag izdarīt. Pa šiem gadiem jau sakrājušās dziesmas, kas kļuvušas par tautasdziesmām – „palaid mani vējā”, pat nezinu, vai klausītāji vispār ko jaunu grib dzirdēt.”

Fēliksa pirmā dziesma „Saules bērni” tapa astoņu gadu vecumā, honorārā viņš saņēma vienu rubli saldējumam. Pasūtītāja bija mamma, pie kuras joprojām glabājas šīs notis. Viņa vecāki – Zigrīda un Ēriks Ķiģeļi – abi bija muzikāli apdāvināti, likumsakarīgi, ka dēls devās viņu pēdās, taču ģitāru spēlēt bija jāmācās pašam:

„Tētis nepaspēja. Ļoti gribēja. Pēdējos gados cerēja ar mani un māsu Agati ierakstīt radio mājā bērnu albumu. To man ome pastāstīja, viņš nolika pie viņas vienu ģitāru – lai Fēliksam paliek. Tētis ļoti mainīja ģitāras, bet tad es vēl tikai mācījos vijoli mūzikas skolā – varbūt puika kaut ko darīs… Man bija tikai 9 gadi, kad viņš aizgāja bojā.”

Liepājas roks Fēliksam ir asinīs, tāpat kā ģitārspēle un dziedāšana, kas tika īstenota arī grupas „Tumsa” sastāvā, tikai pēc tam par tās solistu kļuva Mārtiņš Freimanis:

„ Ja es būtu bijis „Tumsā”, būtu spēlējuši daudz roķīgāku mūziku. Uzstājos „Sinepēs un medū”, bet tā nebija īsti mana grupa. Bijām padsmitgadnieki, augām, attīstījāmies, visu mācījāmies paši. Pirms tam bija grupa „Katapults” ar Elvisu Grodumu un Matīsu Pavītolu. Mūziķu bērni mēs bijām, bet mūsu vietā neviens neko nedarīja.

Atvadījies no „Tumsas”, Fēlikss ar Elvisu Grodumu un Krišu Silacērpu izveidoja smagā roka grupu „Melnā Princese”, kas darbojas vēl šobrīd. Tas notika 1996. gadā:

„Ar Elvisu esam bērnības draugi, mūsu mammas draudzējās, Jaunos gadus sagaidījām kopā. „Melnās princeses” laikā nedomājām par radio formātu. Par to sāku domāt daudz vēlāk, kļuvu gandrīz vai par hitu drukāšanas mašīnu, lai tikai manas dziesmas skanētu radio."

Fēliksa sacerētās dziesmas izpildījuši Igo, Ivo Fomins, Elīna Krastiņa, arī Aivars Brīze, ar kuru tika uzsākta sadarbība neilgi pirms dziedātājs aizgāja mūžībā:  

„Mums ar Elvisu bija doma, ka „Melnajā princesē” vajag vokālistu, jo gadījās ka koncertā dziedam, dziedam, bet publika bļauj – „palaid mani vējā”. Sapratām, ka šīs lietas nevar jaukt. Ar Aivaru ierakstījām divas dziesmas, pēdējo ar liktenīgiem vārdiem – „Pasaule deg”.”

Fēlikss slavē jaunā albuma producentu Kārli Šteimani, kurš saprot, kā jāizklausās īstam rokam. Iepriekš Ķiģelis sadarbojās ar somu producentu Ansi Kippo, 2004. gadā pat pusotru mēnesi strādāja otrajā lielākajā Somijas studijā, kur bija iespēja satikt arī šīs valsts roka slavenības. Taču mūzika, protams, nav viņa vienīgais iztikas avots: 

„Jau septiņus gadus esmu TV un kinoindustrijā, mani divi vidējie bērni vienā jaukā dienā teica, ka grib nodarboties ar video. Bija vasaras brīvlaiks, uztaisījām You Tube kanālu. Tad mums piedāvāja veidot TV raidījumu – „Mēs ar brāli kolosāli”. Pēc tam sāku veidot dokumentālās filmas…”

Nākošgad Fēlikss Ķiģelis atzīmēs savu 30 skatuves gadu jubileju. Cerams, ar koncertiem, kuru šogad nebija, jo mūziķis nevēlējās šķirot savus klausītājus un pie viņiem vērsās ar jaunu dziesmu albumu cerībā, ka savējie to pamanīs:

„Nekad neesmu baigi zīmējies. Reklāma vispār ir mana vājā puse. Nestaigāju uz prezentācijām, lai tiktu presē. Tas nācis no „Līvu” audzināšanas, ka tu foršs vari būt un tevi var iemīlēt visīstāk caur tavu mūziku.”