Šogad saprotamu iemeslu dēļ nenotika Latvijas muzikālo Raimondu koncerts – par godu vārda dienai šad un tad kopā muzicējuši pianists Raimonds Pauls un taustiņinstrumentālists Raimonds Macats, kā arī vijolnieks Raimonds Ozols. Ir arī citi populārajā žanrā redzami Raimondi – dziedātājs Bartaševičs, sitaminstrumentu mūziķis Kalniņš un citi. Taču pavisam piemirsts kāds cits Raimonds – māla statuete, kuru kā Raimonda balvu Latvijas labākajiem mūziķiem pasniedza laikā no 1991. līdz 1995. gadam. Labākos noteica tā sauktajā „profesionāļu aptaujā”, kuru 1987. gadā pirmoreiz sarīkoja mūziķis Aivars Hermanis un skaņu režisors Andris Grīnbergs. Abi vairākkārt kļuvuši par aptaujas laureātiem, Raimonda balvas ieguvējiem.

Aivars un Andris nolēma, ka ir par maz ar slaveno „Mikrofona” aptauju, kurā ikviens varēja balsot par sev tīkamu dziesmu. Viņi vēlējās sumināt labākos dziesmu autorus un dzejniekus, dziedātājus, kā arī dažādu specialitāšu instrumentālistus, kuru veikums klausītājam paliek nemanāms. Tolaik pie mums, protams, kaut kas bija dzirdēts par Gremī balvu, taču kopumā Latvijai šāda vērtēšana bija kaut kas pilnīgi jauns, jo profesionālajā vidē nekāda izvērtējuma nebija.

Aivars:

„Par aptauju domāt sākām 1986. gada rudenī, kaut ko no „Remix” ierakstiem tepat, Latvijas radio studijā miksējot. Protams, gaisā jau ilgāku laiku bija ideja par to, ka derētu kāda profesionāla balva jeb konkurss, lai noteiktu, kurš tad ir labāks, kurš sliktāks. Protams, mākslā, tāpat mūzikā izvērtēt ir grūti. Taču – kāpēc ne? Un sākām darīt!”

Andris:

„Vakarā, kad neviena nebija, varēju ielavīties radio mūzikas redakcijā, kur bija rakstāmmašīna, un ar koppapīra palīdzību saražoju anketas. Izdalījām droši vien vairāk par simts…”

Pa visu Latviju pletās sazarots mūziķu tīkls, ja kāds brauca uz Rīgu, paķēra līdzi anketu, atstāja radio vai Filharmonijā pie dežuranta. Tāpat rīkojās arī, lai atdotu kādu parādu – nolika naudas paciņu, protams, ne jau miljonus.

Balsot par konkrēta gada labāko grupu, mūziķi, skaņu režisoru varēja ikviens mūziķis, kas tika pie attiecīgas anketas. Par grupas kolēģiem ieteica nebalsot. Kopā 1987. gadā 1. aptaujā anketas iesniedza 74 mūziķi, 34 mūzikas speciālisti, viņu vidū 11 skaņu režisori un inženieri, 13 mūzikas redaktori un žurnālisti, 10 muzikologi, menedžeri un citi speciālisti (zemāk R. Paula un D. Mazvērsītes anketas) – kopā saņemtas 108 anketas. Lai aptauja iegūtu oficiālāku nozīmi, par tās patronu kļuva Latvijas mūzikas biedrība ar priekšsēdētāju Imantu Kalniņu.

Aivars:

„Kaut gan bija „perestroikas” laiks, mums tomēr vajadzēja jumtu, zem kura darbojāmies trīs gadus. Pēc tam rīkošanu uzņēmās „Remix Producentu Grupa”. 

Aptaujas dati tika publicēti laikrakstā „Padomju Jaunatne”, rubrikā „Mūzikas klubs” (1988-1990), vēlāk mūzikas laikrakstā „LIFC+MP” un citos preses izdevumos. Tie labi atspoguļoja grupu, dziedātāju un mūziķu kopējo popularitātes līkni, aptaujas rīkošanā iesaistījās arī Tija Auziņa un Jānis Rušenieks.

1990. gada uzvarētājiem jau pasniedza keramisku statueti – Raimonda balvu, kuras nosaukuma izvēle organizatoriem likās pilnīgi dabiska.

Aivars:

„Te ir stāsts par labākajiem izpildītājiem, līderiem. Un kurš tad vēl, ja ne pianists Raimonds Pauls! Tautai viņš vairāk asociējas ar dziesmām, bet mūziķu vidē ar savu spīdošo pianismu, aranžētāja spējām. Skaļi mēs nerunājām – Pauls vai ne Pauls, bet tas nenozīmē, ka par to nedomājām.”

Krāšņa Raimonda balvu pasniegšanas ceremonija, kas notika vispirms Latvijas televīzijā 1991. gada februārī, pēc tam arī citās telpās, ieskaitot mūzikas klubu „Bimini”, bija likumsakarīgs turpinājums – ideju vajadzēja manifestēt krāšņi un ar banketu visiem dalībniekiem. Paplašinājās nomināciju klāsts, tika izcelts labākais videoklips, populārākais mūzikas žurnālists, labākais skaņu režisors un labākais koncertskanējums:

Andris:

„Lielākajai daļa, kas piedalījās šajā aptaujā, bija ieraksti un viņi bija strādājuši ar vienu vai vairākiem skaņu režisoriem – grupas dalībnieki uz kādu citu kolēģu koncertiem gāja reti, bet bija iespēja dzirdēt citam citu, piemēram, „Liepājas Dzintarā”, noklausīties kādu dziesmu radio, redzēt videoklipu.” 

Kopš 1990. gada tika noteikta labākā debija, pasniegtas speciālbalvas par ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā – to ieguvēju vidū Raimonds Pauls, Margarita Vilcāne, Aigars Grāvers, kā arī Aivars Hermanis. Viņam saglabājušies divas Raimonda statuetes, bet rekordists balvu skaita ziņā ir Raimonds Macats ar 8 Raimondiem! Pēdējā aptauja notika 1994. gadā, kas savus vērtējumus sniedza ne vairs mūziķi paši, bet viņu uzticības personas. Par labāko grupu tika atzīta "Linga", par labāko dziedātāju - Arnis Mednis. Kopējais aptaujas laureātu faktoloģiskais uzskaitījums paliek nākotnes pētnieku uzdevums.

1995. gadā Raimonda balvu aizstāja labāko ierakstu izvērtēšana, un – vai ir jēga atjaunot sākotnējo aptauju mūziķu un speciālistu vidē – Aivars Hermanis šaubās:

„Mums ir Pašnodarbināto mūziķu biedrība, varam sapulcē šādu ideju apspriest. Varbūt jaunajai paaudzei šāda aptauja liktos interesanta.”