Savā 55. jubilejas koncertā Laila Ilze Purmaliete centīsies sapulcēt daudzus no saviem muzikālajiem draugiem, uz skatuves 27. februārī viņu būs vairāk nekā simts: solisti Juris Hiršs, Ainārs Bumbieris, teātru tenori, divi kori, muzikālā grupa u.c. Ja gribētu sasaukt visus ar, kuriem šī komponiste, dziedātāja, koncertuzvedumu režisore, producente savos 30 daiļrades gados sadarbojusies, zālē vietas publikai nebūtu. No bērnu dziesmām un folkmūzikas līdz pirmajai latviešu bērnu rokoperai „Olivers” (2009), tik bagātīgs ir mūziķes ceļš, kuru daļēji atainos gaidāmais jubilejas koncerts VEF kultūras pils lielajā zālē.

Rokoperas „Olivers” iestudējums „Arēnā Rīga” ir viens no darbiem, ar kuriem Laila Ilze Purmaliete ļoti lepojas, jo šis stāsts par bāreni, kuram tik ļoti pietrūkst vecāku mīlestības, uzrunāja sabiedrību:

„Pēc rokoperas parādīšanas nākamajā gadā tūkstoš bērnu tika izņemti no bērnu namiem. Tā kā tas bija milzīgs gandarījums, jēga iestudēt šo darbu.”

Arī viņai pašai dzīvē nav trūcis labu, atbalstošu cilvēku, pirmkārt, jau Austra Pumpure, jo no Dieva dotajam jaunajam talantam nepieciešams kāds ar pieredzi:

„Sākumā tu esi nedrošs, ir daudz kas jāsaprot, kad esi sapratis, tad vari iet savu ceļu. Katra skolotāja misija ir dot iespēju dvēselei izaugt, lai tā ir spējīga nostāties uz savām kājām.”

Savā ziņā šo misiju veic arī pati Purmaliete, jo kopā ar Ikšķiles skolasbiedreni, rakstnieci Noru Ikstenu projekta „Skolas soma” ietvaros viesojas skolās ar jauno grāmatu „Draugi” par  kukainīša Vabuļa un sunīša Pifāna draudzība, kurai Ikstena sacerēja dziesmu vārdus, bet Laila – tiem melodijas. Jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, kad pašas meita Māra bija maziņa, Purmaliete sacerēja bērnu dziesmas, kuras izdotas albumos „Balle ar Johanu Mušpapīru” 1 un 2, notika arī šīs programmas koncerti. Tolaik viņa bija ļoti veiksmīga arī folkmūzikas jomā, piedalījās folkmūzikas festivālos, koncertos, uzstājās ar Pumpuri un Austrasbērniem, kuru kustībai pievienojās, noklausoties pirmo koncertu Rīgā, Leļļu teātrī.

Laila Ilze Purmaliete dzimusi Rīgā un jau kopš mazotnes dziedāja, ļoti mīlēja mūziku. Dzīvojot Ikšķilē, sākumā nebija iespējams apmeklēt mūzikas skolu, līdz 6. Klasē meitene pastāvīgi devās uz ģitārspēles nodarbībām, sāka sacerēt pirmās dziesmas. Sākumā pēc mātes ieteikuma – izraudzīties ienesīgāku profesiju – Purmaliete iestājās LU Ekonomikas fakultātē, bet pēc liktenīgās iepazīšanās ar Austru Pumpure savus dokumentus iesniedza Liepājas mūzikas vidusskolā, vispirms mācījās vokālajā, tad tautas instrumentu nodaļā ģitāras klasē. Tolaik un vēl deviņdesmitajos gados, izdodot pirmos ierakstu albumus, mūziķe un dziedātāja vēl nelietoja vārdu Laila:

„Gustavs Jungs rakstījis, ka tad, kad cilvēks pavisam apzināti atradis sevi un sapratis, kas viņš ir un būs šajā dzīvē, ar ko nodarbosies, tad viņam esot jādod sev īstais vārds. Es pati sevi izjūtu kā Lailu, tāpēc ieliku sev vārdu Laila – ir arī tīrskaņa la.”

Purmaliete, sākusi muzicēt kā meitene ar ģitāru un pašas sacerētām dziesmām, neapstājās pie šī daiļrades veida, meklēja un atrada arvien jaunas radošas izpausmes, ieskaitot mūzikas biedrus. Viņu vidū bijuši Marts Kristiāns Kalniņš, grupa „Kaimiņi”, aktieris Jānis Paukštello, protams, Latvijas radio bērnu vokālais ansamblis „Dzeguzīte”, ar kuriem ieskaņoti albumi „Minikaraoke”, „Suņa dzīve”, „Caur mūžu, jā”. 2001. gadā jau kā producente Laila ķērās pie Latvijas radio jauno talantu konkursa „Jaunās zvaigznes”, kas mums atklāja ne vienu vien vēlāk nozīmīgu dziedātāju - Līgu Priedi, Ievu Sutugovu, Ralfu Eilandu, Oskaru Ludženieku un citus.

„Tajā visbūtiskākais bija Raimonda Paula vārds. Es viņu pirms tam nepazinu, nebiju satikusies. Bet, ja Maestro jūt, ka saruna nav interesanta, viņš uzreiz iet pa durvīm ārā, taču viņš mani uzklausīja un piekrita, ka visa Latvija mācās viņa dziesmas - varbūt tiešām parādās kāda uzlecošā zvaigzne.”

Noslēguma kārta konkursam notika Dzintaru koncertzālē, žūrijā darbojās „Dzeguzītes” vadītāja Daila Martinsone.  Jaunieši L.I. Purmalietes dziesmas ieskaņoja albumā „Ir lūpu laiks”, tapa Jauno zvaigžņu teātris, kas arī raisīja vēlmi - radīt mūziklus, kuros šie bērni un jaunieši varētu dziedāt un dejot.

Laila pēdējos gados producējusi un skatītājiem piedāvājusi arī mūziklu par Raimonda Paula jaunību, par duetu Nora un Viktors, par „Čikāgas piecīšiem”, kas viņai bija paraugs mūzikā bērnībā. Likās, pašas dziesmu dailŗdae apsīkusi, līdz viena aiz otras dzima dziesmas ar Ārijas Elksnes dzeju, izdots arī albums „Dzied, māsiņa” duetā ar Antu Eņģeli:

„Pirms dažiem gadiem bija kovids, un šajā laikā es atgriezos pie dziedāšanas un kļuvu par skatuves cilvēku. Tagad jūtos ļoti labi, acīmredzot, pašiem gadiem sakrājies vairāk, ko teikt, jo cilvēks pieaug, nonāk pie savām atziņām. Tad jau arī skatuve sauc, ja gribas kaut ko teikt.”

Purmaliete tagad ķērusies pie kormūzikas Airas Birziņas ietekmē, viņas vadītais „Dzintars” dziedās 27. februāra koncertā, kā arī koris „Madara” Zanes Kažēnas vadībā. 7. jūlijā turpat VEF kultūras pilī Purmaliete aicinās uz Janīnas Ankipānes daiļradei veltītu sarīkojumu, turpināsies arī dzejniecei Ārijai Elksnei veltītie koncerti Latvijā” un noteikti dzims atkal jaunas dziesmas Korģenē, kur mūziķe tagad apmetusies uz pastāvīgu dzīvi pie dabas.