1960. gada marta sākumā durvis vēra jaunieceltā VEF kultūras pils – ēka ar zāli deviņsimt cilvēkiem, kamerzāli, mēģinājumu un pulciņu nodarbību telpām. Ērtas mēbeles, spoguļi, greznas kolonnas: tas viss VEF kultūras pili raksturo šobaltdien, un grūti iztēloties Rīgas mūzikas dzīvi bez šīs populārās zāles, kurā skan arī populārā mūzika.

Par godu 65. jubilejai 5. martā jau izskanēja svētku koncerts, bet jubilejas svinības turpinās, piemēram, muzeja telpās, kur apskatāmi materiāli, kas veltīti kultūras pils sarīkojumu, pulciņu, kolektīvu dalībniekiem. Tur darbojās Leonīda Zahodņika vokālā studija, estrādes orķestris – 60. un 70. gados ļoti darbīgs un populārs kolektīvs ar slaveniem solistiem. Tieši tur Jāņa Sildega vadībā sākās dziedātāja Viktora Zemgala skatuves gaitas, un arī viņa foto rēvijā „Uz Spīdolas viļņa” redzams VEF kultūras pils 65. jubilejai veltītajā grāmatā. Ar to rokās uz Latvijas radio 2 studiju atnāca VEF vēstures muzeja galvenā krājuma glabātāja Dace Kaprāne, lai kopā ar Viktoru atgādinātu par kultūras pils pašdarbniekiem mūzikā.

VEF vēstures muzejā rodamas liecības gan par slaveno fabriku, gan tās kultūras pils darbību. Pirms tās uzcelšanas jau darbojās strādnieku klubs, kas atradās netālu. Jau tur notika aktīva darbība, darbojās teātris – latviešu un krievu trupa, slavenais māsu Meikstumu kvartets, par ko savākti materiāli, fotogrāfijas par ansambļiem, drāmas kolektīviem, afišas, pasākumu atskaites.

„VEF muzeju dibināja tās kādreizējie darbinieki, arī žurnālisti, sākumā vāca vēsturi, un, protams, krāja materiālus par kultūras pils kolektīviem, kuru nav mazums,”
skaidroja D. Kaprāne.

Ievērojamākie VEF kultūras pils muzikālie kolektīvi bija vīru vokālais ansamblis, vijolnieku ansamblis „Kantilēna”,  protams, estrādes orķestris jeb ansamblis, kuru sešdesmitajos vadīja Aldis Amoliņš, bet kopš 70. gadu sākuma – Jānis Sildegs. Leģendāra personība ir VEF k/p mākslinieciskais vadītājs, „ģeniālais, atraktīvais” Alberts Kalniņš, viņa ideja bija izveidot īpašu uzvedumu – rēviju par godu populārajai VEF radiolai „Spīdola”.

„Kalniņš rakstīja pasākumus scenārijiem, aktīvi piedalījās pie estrādes ansambļa dibināšanas, kura pamatā, protams, bija labi mūziķi. Liela daļa no dziedātājiem strādāja VEF gan tehniskās pētniecības, gan instrumentu nodaļā, piemēram, Viktors Kočevs bija galdnieks. VEF strādāja izcils novators Leo Roze, kas rakstīja mūziku ar virpotāja Alberta Cīruļa vārdiem.”

Rēvijas notika vairākus gadus pēc kārtas ar īpašām programmām, kurās dziedāja solisti Jānis Krūzītis, Žanete Šlitke, Brigita Linde, Ilona Stepanova, Zigfrīds Račiņš, Andrejs Lihtenbergs, Ilona Bāliņa, Jānis Pakalnišķis –VEF ēdināšanas kombināta pavārs - un citi. Arī Viktors Zemgals, kas tolaik bija pierakstījis pilnu piezīmju grāmatiņu ar darāmajiem darbiem, ko mācījās, dziedāja korī un ar VEF kultūras pils estrādes rēviju apceļoja Latviju.

„Tā kā man tai laikā ļoti patika meitenes un meitenēm ļoti patīk mūziķi un dziedātāji, nolēmu, ka man jādzied. Es toreiz vēl biju puišelis, kad kursabiedrene pačukstēja, ka VEF kultūras pilī ir labs vokālais pedagogs Leonīds Zahodņiks un laba estrādes rēvija. Zahodņiks momentā mani ieteica Albertam Kalniņa, un darbojos, sākot ar 1971. gadu.”

Rēvijā piedalījās orķestris, dziedātāji, dejotāji, skanēja feļetoni, bija īpaši kostīmi, horeogrāfija, dekorācijas un gaismas.

Pēc karadienesta Viktors atgriezās VEF orķestrī, kuru vadīja J. Sildegs, spēlēja brāļi Amoliņi, Zigurds Linde un citi gan Rīgas estrādes orķestra, gan Latvijas radio un TV estrādes orķestra profesionāļi.

„Programmā „Uz „Spīdolas” viļņa” ar Ilonu Stepanovu dziedājām dziesmu „Baltā saule”, otrajā – 1974. gadā dziedāju duetu ar Ilonu Bāliņu. Braucām pa Latvijas brīvdabas estrādēm, spilgtā atmiņā Talsu Sauleskalna estrāde, braucām kastroļos uz Maskavu un Ļeņingradu. Tāda brīvprātīga pašdarbība, par kuru naudu saņēma varbūt tikai kāds retais, toties pamatīga mašinērija, un koncerti visi bija izpārdoti! Pat Āfrikā pazina mūsu „Spīdolu”!”

Pavisam drīz, 18. aprīlī Viktors Zemgals atkal kāps uz VEF kultūras pils skatuves, lai piedalītos koncertā „Latvijas Šlāgerkanāla leģendas”, kurā dziedās arī Žoržs Siksna, Viktors Lapčenoks, Aija Legzdiņa, Ineta Rudzīte un citi.

Joprojām aktīvi dzied latgaliešu sadzīves dziesmu ansamblī „Olūteņš” arī vairāk nekā deviņdesmit gadus vecā Felicita Meikstuma, viena no māsu Meikstumu kvarteta (1958-1968). Estrādes orķestra vairs nav, bet ir kopskaitā 44 kolektīvi - vīru ansamblis, bērnu ansambļi, dziedātāji un dejotāji, darbojas mākslas studijas, vairāki kori. No 1976. līdz 1988. gadam Igora Jakovļeva vadībā darbojās arī pils bērnu vokāli - instrumentālais ansamblis "Rondino", kurā skatuves gaitas sāka labi pazīstami mūziķi: Dita Krenberga un Ilze Urbāne, Ivars Bajarūns, brāļi Krūskopi, Edgars Saksons, Marija Naumova, Normunds Jakušonoks.

Šobrīd Kultūras pils paspārnē darbojas 43 dažādi amatierkolektīvi, kuros iesaistījušies vairāk nekā 3000 dalībniek, to vidū ir Dagnijas Kravales 1991. gadā izveidotais bērnu ansamblis „Momo”.

„Momo ir meitenes vārds Mihaila Endes romānā. 1987. gadā Nacionālajā teātrī bija izrāde „Momo” ar Zigmara Liepiņa mūziku, kurā piedalījās daži no turpmākajiem ansambļa dalībniekiem, toreiz vēl dziedot „Knīpās un knauķos”. Arī manas meitas – Dace un Dina. Bērni dziesmas ļoti iemīļoja. Kad apstākļi sagrozījās tā, ka vecāki lūdza mani kā mūzikas pedagogu, lai uzņemos jauna ansambļa dibināšanu, bērni paši izvēlējās nosaukumu „Momo”.”

Kravales audzēkņi ne kopš pirmās dienas darbojās VEF kultūras pilī, kur par savējiem kļuva 1992. gadā. Dagnija ir ļoti priecīga par tagadējām telpām, iespējām, ieskaitot skaņu un gaismu, un jau nākamgad „Momo” svinēs 35. jubileju. Pa šiem gadiem izveidojusies radoša sadarbība ar komponistiem Silviju Silavu, Valdi Zilveri, Atvaru Sirmo, Jāni Lūsēnu, Zigmaru Liepiņu, Anitu Rezevsku, Ēriku Balodi, Aivaru Hermani, dziedātājiem Laimi Rācenāju, Ievu Akurateri, mūziķiem brāļiem Raimondu un Oskaru Petrauskiem un citiem, notikuši daudzi koncerti.

30. martā plkst. 16.00 VEF Kultūras pils Kamerzālē norisināsies Bērnu un jauniešu vokālā ansambļa „Momo” koncerts „Es atnācu uguntiņu”, kurā skanēs Zigmara Liepiņa oriģinālmūzika ar tautas dziesmu vārdiem, dziesmas no izrādēm un popmūzika.