“Ar lielu sajūsmu es gaidu vakaru, kad varēšu svinēt, spēlēt un stāstīt caur melodijām savu pianista dzīvi” tā par savu 19. oktobrī gaidāmo 40. jubilejas koncertu saka pianists, komponists un aranžētājs Anatolijs Livča. Tikai pēc Mūzikas akadēmijas absolvēšanas viņš stingri nostājās uz populārās mūzikas ceļa, taču arī tagad labprāt atskaņo klasisko mūziku. Klasikas pamati viņu vieno ar Maestro Raimondu Paulu, ne velti savam koncertansamblim Livča devis nosaukumu ARMaestro.

Par Anatoliju Livču LR2 pirmoreiz dzirdējām 2011. gadā, kad sāka sadarbību ar Kasparu Antesu. Daudz koncertu, publikas piekrišana, sekoja ilgstošs darba periods ar Dzintaru Čīču – abi uzstāsies Livčas jubilejā, taču visilgstošākā un stabilākā sadarbība kopš 2014. gada izveidojusies ar tenoru Žoržu Siksnu.

Mūzika Anatolijam ielikta šūpulī, mamma Ruta bija skolotāja, tēvs Anatolijs, akordeonists un akordeona spēles pedagogs savulaik vadīja Krāslavas kultūras namu:

„No tēva esmu pārmantojis ļoti daudz – to īsto mūzikas nervu, kas tika iesēts jau agrā bērnībā. Desmit, vienpadsmit gadu vecumā braucu spēlēt ballītes, jau tad iepazinu dziesmu par vilku un aitiņu, nevarēdams iedomāties, ka reiz ar Žoržu būsim labākie draugi.”

Liela Livčas priekšrocība ir latviešu estrādes klasikas pārzināšana, viņš ne tikai uzstājas koncertos, bet arī tos producē, izrakstīdams notis, strādājot ar mūziķiem un solistiem. Pēdējos mēnešos Anatolijs bijis muzikālais vadītājs Ulda Stabulnieka 80. Jubilejas koncertam, Vizmas Belševicas piemiņas koncertam „Es aiziet nevaru”, Jura Ostrovska un Jura Brežģa jubilejas koncertiem un citiem sarīkojumiem. Grafiks aizpildās jau nākamajam gadam, Livča neatsaka nevienam lauku kultūras namam, ir gatavs spēlēt solo, mazākā ansamblī, un, lai visu pagūtu, ceļas puspiecos no rīta, kad uzreiz sēstas pie datora un notīm.

„Tētis man vienmēr teica, ka jāmācās, atceros savas ilgās stundas pie klavierēm, un mācības mijās ar lauku darbiem, bet savas četras stundiņas bija jānospēlē.”

Anatolija mammas Rutas brālis Jānis Pavlovskis vada orķestri Rēzeknē, vectēvs Antons spēlēja vairākus instrumentus. Māsas Maija un Vija arī mācījās mūzikas skolā, bet pastarītis, 1985. gada 20. jūlijā dzimušais Anatolijs visvairāk tika pieradināts pie šī darba. Krāslavas mūzikas skolai, sekoja Daugavpils mūzikas koledža, tad Mūzikas akadēmija.

„Varbūt akli gāju ceļu, ko rādīja vecāki. Nekādas citas profesijas nevarēju iedomāties, tikai mūziku.”

Savas dzimšanas dienas priekšvakarā Anatolijs šovasar ar prieku uzstājās dzimtajā Krāslavā kopā ar dziedošajiem aktieriem, viņa priekšnesumam raksturīga muzikalitāte un emocionalitāte, bet sajūtas pirms kāpšanas uz skatuves Livča raksturo nevis kā uztraukumu, bet gan saviļņojumu. Zināmu rūdījumu deva ne tikai agrīnā koncertpieredze tēva ansamblī, bet arī darbs izdevniecībā Musica Baltica pie Solvitas Sējānes, kur Livča bija pat veikala, ne tikai projektu vadītājs, un tur arī par ikdienu kļuva nošu rakstība.

„Pabeidzot akadēmiju, pat īsti nezināju, kas es varētu būt. Jā, strādāt mūzikas skolā, bija izieta pedagoģiskā prakse. Musica Baltica man patika arī ārzemju braucieni uz izdevniecībām, bet tad paziņa saksofonists ieminējās, ka Kaspars Antess meklē koncertmeistaru. Labi, var pamēģināt - tā arī viss sākās.”  

135 koncerti gadā, darbs ar Dzintaru Čīču – nu jau Livča vairs neskaita koncertus, jaunizveidotās programmas, un viņš uzskata, ka šīs veiksmes pamatā ir arī no mammas mantotās diplomātijas spējas – jāieklausās māksliniekos, jārod kompromiss, jāveido skanīgi aranžējumi, vienlaikus ar paša pianisma virtuozitāti.

„Paldies akadēmiskajai bāzei un maniem desmit pirkstiem, kuri trenēti uz Rahmaņinova, uz Šopēna. Arī koncerts pēc koncerta rada pieredzi un brīvību. Jā, tas ir svarīgākais – resurss, pieredze, brīvība un disciplīna, tad var kalnus gāzt.”

Līdz šim Anatolijs gan individuāli, gan ar savu grupu ARMaestro sadarbojies ar tādiem māksliniekiem kā Roberto Meloni, Andris Ābelīte, Kaspars Markševics, Ainars Bumbieris, dziedošajiem aktieriem. Īpaša nozīme ir ģimenes duetam ar sievu Loretu, piesakot sevi kā Loreta un Lūsis – šīm pašsacerētajām dziesmām Livča pats sacer vārdus!

19. oktobrī Rīgas Latviešu biedrības namā plkst. 15.00 Anatolija Livčas jubilejas koncertā „40 mirkļi mūzikā” skanēs skaistākās instrumentālās Raimonda Paula, Ivara Vīgnera u.c. melodijas, kā arī dziesmas Anatolija draugu izpildījumā. Piedalīsies Dzintars Čīča, Kaspars Antess, Žoržs Siksna, Veronika Plotņikova, Juris Jope, Kristians Kareļins, Jānis Paukštello, Ņikita Osipovs un Loreta Macijevska-Livča, saksofonists  Raivo Stašans u.c.